Pandēmijā daudziem iedzīvotājiem sarežģījumi samaksāt rēķinus, bet turīgākajiem aug uzkrājumi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Covid-19 pandēmijas laikā ar grūtībām segt pamatvajadzības saskārušās 36% aptaujāto mājsaimniecību. Vienlaikus pandēmijas ierobežojumu dēļ, kad vairāku nozaru darbība tika ierobežota vai pat apturēta, mājsaimniecību uzkrājumi palielinājās par 1 miljardu eiro un kopējais noguldījumu apjoms sasniedzis 9 miljardus eiro.

Pandēmijā vairāk iedzīvotājiem sarežģījumi samaksāt rēķinus, bet turīgākajiem – aug uzkrājumi
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Aptauju par to, kā pandēmija ietekmējusi mājsaimniecību spēju segt savas pamatvajadzības, veikusi “Swedbank”. Bankas Finanšu institūta eksperte Evija Kropa pastāstīja, ka vienai trešdaļai mājsaimniecību gandrīz katru mēnesi ir grūtības samaksāt rēķinus, atvēlēt naudu pārtikai un citām vajadzībām. Pandēmijas dēļ arī daļai mājsaimniecību samazinājušies ienākumi, bet uzkrājumu nav.

„Satraucoši, ka aptuveni viena no 10 ģimenēm norāda, ka ar šādu situāciju saskaras katru mēnesi vai katru otro pilnīgi noteikti. Un šis jau ir ļoti kritisks moments, kas norāda uz ļoti būtiskām problēmām. Kurās mājsaimniecībās novērojamas lielākās grūtības? Likumsakarīgi, ka tie, protams, ir iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem, kā arī iedzīvotāji bez uzkrājumiem. No profiliem redzam, ka tās ir vienas personas mājsaimniecības, kā arī viens pelnītājs, kas dzīvo kopā ar jau pieaugušiem bērniem, tātad izdevumu slogs ir arī grūtāks. Un, protams, arī seniori. Kas šogad parādījās – senioriem pievienojās arī jauniešu segments. Jaunieši ļoti bieži strādā, pieņemsim, viesmīlībā vai kafejnīcās, ēdināšanas pakalpojumos,” skaidroja Kropa.

12% aptaujāto atzina, ka neplāno ģimenes budžetu, bet 86% plāno ļoti aptuveni.

Kropa uzsvēra, ka tieši budžeta plānošanai ir liela nozīme, kad ienākumi samazinās.

Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts vērtēja, ka pandēmija plaisu starp turīgāko un nabadzīgāko sabiedrības daļu ir paplašinājusi.

„Pandēmija trāpīja pa tiem iedzīvotājiem, kuriem jau pirms krīzes bija salīdzinoši lielākas grūtības segt savus izdevumus. Protams, pandēmijas laikā bija diezgan ievērojams valsts atbalsts dīkstāves formā, algu subsīdiju formā un citos veidos. Tomēr tādās profesijās kā viesmīlība un apkalpojošais sektors bija arī salīdzinoši augsts ēnu ekonomikas un aplokšņu algu apjoms. Tā kā pabalsti lielā mērā bija saistīti ar nomaksātajiem nodokļiem, tad šīm sabiedrības grupām arī atbalsta kompensējošais elements nebija tik liels kā ienākumu zudums no pandēmijas,” skaidroja Vilerts.

Viņš arī norādīja uz valsts mācībām no pandēmijas: “Protams, ko no pandēmijas var paņemt līdz, ir tas, ka valsts atbalsts šādās krīzes situācijās ir kritiski nepieciešams iedzīvotāju ienākumu saglabāšanai. Es domāju, šos instrumentus mēs varam paturēt arsenālā.”

Vienlaikus neizpalika sabiedrības daļa, kas spēja Covid-19 krīzē veidot uzkrājumus. “Pandēmija tomēr ieviesa arī zināmas strukturālās pārmaiņas ekonomikā, arī cilvēkiem, kas pārgāja uz attālināto darbu, ierobežoja mobilitāti, bija ciet veikali, restorāni un tā tālāk. Līdz ar to cilvēkiem, protams, veidojas arī papildu uzkrājumi. Ja mēs skatāmies, uzkrājumi pandēmijas laikā pieauga ievērojami. Bet interesanti pavērot arī statistiku, kur koncentrējas uzkrājumi. Jāatzīst, ka

90% no visiem uzkrājumiem pieder turīgākajai sabiedrības daļai,” norādīja ekonomists.

Protams, ja mājsaimniecību ienākumi ir zemi – ap 350 eiro mēnesī –, uzkrājumus izveidot nevar, izdzīvojot no algas līdz algai. “Swedbank” pētījums liecina – šobrīd uzkrājumus veido cilvēki, kuru ienākumi mēnesī ir 750 eiro uz vienu ģimenes locekli.

Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesors Jānis Priede vērtēja – svarīgi ne tikai veidot uzkrājumus, tikpat svarīgi, kur uzkrājumi paliek. „Ja skatāmies attīstītākās valstis, tur uzkrājumi lielākoties ir dažādos finanšu instrumentos. Tas nozīmē, ka nauda ir pieejama tirgum, teiksim, uzņēmumu akcijās vai citos instrumentos. Tas nozīmē, ka nauda tomēr piedalās ekonomikā. Latvijā atkal ir tāda specifika, ka cilvēkiem uzkrājumi ir depozītos vai vispār skaidrā naudā. Tad nauda ir lielā mērā atrauta no ekonomikas un tā nedod nekādu labumu,” norādīja Priede.

Viņaprāt, pandēmija varētu ienest arī zināmas korekcijas attiecībā uz iedzīvotāju paradumiem krāt: “Centrālās statistikas pārvaldes veiktie pētījumi par pērno gadu liecina, ka 35% Latvijas mājsaimniecību 2020. gadā nebija vispār nekādu uzkrājumu. Protams, ja mēs skatāmies no tāda makroekonomikas līmeņa, – nav pārāk laba situācija, kad pieaug mājsaimniecību skaits ar maziem ienākumiem. Tas nozīmē, ka šī sabiedrības daļa ir pakļauta nabadzības riskam, tas aizvien pieaug, un tas noteikti nav labi ekonomikai.”

Priede arī vērtēja, ka īsas krīzes mājsaimniecību paradumus neietekmē. Rodas īslaicīgas problēmas, tad tās pāriet un aizmirstas. Tikai tad, ja krīzes ir ilgstošas, tās rosina cilvēkus mainīt savu attieksmi pret naudu, uzkrājumu veidošanu un patēriņu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti