Pieprasījums audzis
Vai tiešām cilvēki pat šajos apstākļos, kad nākotne ir salīdzinoši neprognozējama, ir gatavi ieguldīt ievērojamus līdzekļus, pērkot mājokli? "Latio" Vidzemes reģiona vērtēšanas biznesa attīstības speciāliste Daiga Mihelsone skaidroja: "Pieprasījums nav sarucis, tas – varbūt pat gluži pretēji – ir audzis vēl vairāk. Gan uz dzīvokļiem, kas tiek iegādāti pašu vajadzībām, gan dzīvokļu tirgus kā investīciju objekts. Arī reģionā tas ir izteikti, ka cilvēki iegādājas dzīvokļus ilgtermiņa vai īstermiņa īres vajadzībām."
Bankas "Luminor" mājokļu kreditēšanas vadītājs Baltijā Kaspars Lukačovs stāstīja, ka pandēmijas pats sākums lika gan mājokļu pircējiem, gan kreditētājiem būt piesardzīgākiem.
"Tas, ko mēs redzam, ka visā Baltijā iedzīvotāji aktīvi interesējās par jauna nekustamā īpašuma iegādi un ik pa mēnesim kādā no valstīm tiek ziņots, ka ir sasniegts kārtējais rekords pirkto un pārdoto īpašumu kontekstā. Un, ja mēs paskatāmies atpakaļ uz 2020. gada pavasari, tad darījumu skaits, protams, samazinājās, bija tāda absolūta neziņa un bažas gan banku vidū, gan attīstītāju vidū, kas ceļ jaunos īpašumus, gan varbūt dzīvokļu īpašnieku un, protams, pašu pircēju pusē. Tad ko tad īsti darīt – pirkt, nepirkt, nogaidīt? Arī bankas kļuva mazliet piesardzīgākas un neviens īsti nezināja, kā tad pandēmija īsti ietekmēs.
Un bija pat virkne nozares speciālistu, kas paredzēja, ka šis pieprasījums kritīsies, kas varētu samazināt cenas, bet prakse pierādīja absolūti pretējo," sacīja Lukačovs.
Runājot par Vidzemi, speciālisti norādīja, ka tie, kuri meklē mājokli, raugās uz reģiona attīstības centriem, kas var nodrošināt ģimenēm nepieciešamo.
"Fakts ir tāds, ka tā pilsēta – Valmiera, Cēsis – ir saistoša cilvēkiem, jaunām ģimenēm, speciālistiem. Šeit ir gan darbavietas, izglītības iestādes, kur cilvēki iegūst ļoti labu izglītību, viņi grib arī palikt reģionā; ir gan spēcīgi uzņēmumi, kas var nodrošināt ar labām darbavietām, kā arī šī te apkārtējā infrastruktūra ir ļoti pievilcīga jaunām ģimenēm. Attiecīgi šis lielais pieprasījums pēc kvalitatīvas dzīves telpas reģionā – tas aug; un tas, kas ir mainījies, – droši vien pakāpeniski arī cenas īpašumiem, kas ir augušas. Un, ņemot vērā, ka privātmājas piedāvājumā ir ļoti limitētā skaitā, attiecīgi diezgan aktīvs ir arī privātās apbūves zemesgabalu tirgus," atzina "Latio'' pārstāve.
Atsevišķas pilsētas jau veiksmīgi sākušas risināt problēmu, ka cilvēki jau labprāt tur pārvāktos, bet nav, kur dzīvot, – proti, tika uzbūvēti jauni īres nami vai arī atjaunota vai pabeigta kāda daudzdzīvokļu ēka. Valmierā, piemēram, tas dzīvokļu trūkumu atrisināja tikai daļēji, joprojām gribētāju ir vairāk nekā brīvo dzīvokļu.
Arī nekustamā īpašuma attīstītāja "Pro Kapital" izpilddirektore Latvijā Olga Rudzinska piekrita, ka nekustamā īpašuma tirgus šobrīd ir "uzkarsis".
"Pieprasījums dažreiz pat ir lielāks nekā piedāvājums, jo cilvēkiem atrast sev mājokli ne ekonomiskajā, bet augstākajā segmentā ir diezgan grūti.
Tāpēc, ka tur jau ieslēdzas prasības gan pēc vietas, pārsvarā vidējās klases, tie nav guļamrajoni, tie ir tuvāk centram vai ekskluzīvākas vietas Rīgā. Ja vēl kādas konkrētas prasības cilvēkam ir, tad ļoti bieži ir ļoti grūti sameklēt sev piemērotu mājokli," atzina Rudzinska.
Mājsēde lika izvērtēt savu dzīvesvietu
Sarunās ar nekustamā īpašuma speciālistiem iezīmējas vēl kāda tendence – ja reiz cilvēki ir šobrīd nolēmuši iegādāties jaunu dzīvokli vai māju, tad liela uzmanība tiek pievērsta kvalitātei.
"Mūsdienās tomēr tā tendence ir, ka labāk iegādāties kvalitatīvu dzīves telpu, netērējot lieki savu laiku un līdzekļus, lai to savestu kārtībā.
Ja mēs dziļāk par reģionu paskatāmies, kas ir ārpus pilsētas, ne gluži tendence, bet arī tādi vairāki reģistrēti gadījumi ir, kad lauku reģionā bija darījumi ar lauku īpašumiem, kas ir tādas lielas, kvalitatīvas lauku mājas, ar lielāku zemes gabalu. Tā kā ir gan piedāvājumi, gan realizēti darījumi šajā segmentā," atzīmēja Mihelsone.
Lai arī dzīvokļi ir pieprasīti, sapni par savu ģimenes ligzdiņu mājas izskatā arī neviens vēl nav atmetis.
"Privātmājas – tas ir tāds absolūtais jaunas ģimenes sapnis joprojām, neskatoties uz kaut kādiem ārējiem apstākļiem. Un tas, kas tirgū nonāk, ir padomju laikā celtas, deviņdesmitajos gados celtas privātmājas. Gan renovētas, gan nerenovētas, gan daļēji renovētas. Var teikt, ka tās visas atrod pircēju. Un bieži vien šīs mājas pat nenonāk publiskā tirgū, viņas vienkārši tāpat atrod pircēju," atzina "Latio" pārstāve.
Pandēmija patiesībā esot arī viens no iemesliem, kas aktivizēja nekustamā īpašuma tirgu. Tieši tā – mājsēdes laikā, kad dienas tika aizvadītas savās četrās sienās, bija laiks tā pamatīgāk izvērtēt, vai vieta, kur ikdienā uzturamies, atbilst mūsu prasībām un vajadzībām.
"Mēs diezgan ilgu laiku izbaudījām, ko nozīmē mājsēde ar visiem bērniem – bērniem vajag mācīties, vecākiem attālināti strādāt, un tāpēc dzīvokļi, kur nav piemērotas vietas šīm nodarbēm... Cilvēki sapratuši, ka tas ir diezgan grūti priekš viņiem.
Prasības ir mainījušās tādā ziņā, ka cilvēki tomēr ir gatavi samaksāt par lieku istabu, kura būtu kā kabinets," atzīmēja "Pro Kapital" izpilddirektore Latvijā.
Arī Mihelsone pievienojās šim viedoklim: "Reģionā sev piemērota dzīvesvieta ir tiešām jāmeklē, tas ir darbs ne tikai mums, lai palīdzētu saviem klientiem, bet arī pašam klientam ir diezgan daudz jāiesaistās tajā visā, jo piedāvājums pret pieprasījumu ir mazs. Un pandēmija pierādīja to, ka cilvēkiem pietrūkst tās vienas istabas vai tā svaigā gaisa."
Tāpat "Luminor" pārstāvis uzsvēra pandēmijas ietekmi uz vēlmi tikt pie plašākas dzīvesvietas. "Absolūti vienkārša lieta, ka cilvēki saprata, – hei, es dzīvoju dzīvoklī un tagad ir tā saucamais lokdauns, kurā es nevaru iziet laukā. Un tad, protams, tie, kuriem bija privātmāja vai rindu māja ar mazo dārziņu, tad varēja izbaudīt iespēju iziet ārā. Dažādi šie mazie dzinuļi ir veicinājuši interesi par jauna mājokļa iegādi."
Vai ir īstais laiks iegādāties īpašumu vai labāk nogaidīt?
Izsverot visus par un pret, joprojām aktuāls ir jautājums – vai šis ir īstais laiks iegādāties mājokli vai tomēr labāk nogaidīt?
"Viennozīmīgi jāpērk! Cenas nekritīsies, mēs to jau esam sapratuši, tāpēc ka nekustamā īpašuma cena ir atkarīga arī no būvniecības izmaksām.
Un mēs jau redzam tendenci, ka cenas nekustamajam īpašumam ies tikai augšā. Es negribu šobrīd prognozēt, kad, par cik procentiem, bet viennozīmīgi cena neies lejā, jo ir pieprasījums un aug būvniecības cenas, un neviens attīstītājs nebūvēs ar mīnusiem," skaidroja Rudzinska.
Līdzīgās domās ir arī "Latio" pārstāve Mihelsone. "Es teiktu, ka tendence un doma par to, ka vajag lielāku mājokli vai pat privātmāju, ka tā nav atmetama un tā joprojām būs aktuāla."
2021. gads ir atšķirīgs ar to, ka visās trijās Baltijas valstīs jauno īpašumu piedāvājums tirgū skaitliski ir bijis mazāks nekā iepriekš, stāstīja "Luminor" mājokļu kreditēšanas vadītājs Baltijā Lukačovs.
"Līdz ar to ir jautājums, kā tas attīstīsies tālāk, jo tagad ir nākuši klāt citi faktori – darbaspēka izmaksas palielinājušas būvniecības jomā, materiālu cenas ir kāpušas un tamlīdzīgi. Ir liels jautājums, kā būvniecība uz priekšu attīstīsies, vai tas piedāvājums būtiski palielināsies vai ne. Jo tajā brīdī, kad piedāvājums būtiski palielināsies, tad, kā teikt, cenu ziņā būs pieejamāks arī klientiem. Bet, ja mēs runājam par šo brīdi, tad varētu teikt, ka mēs esam tādā pārdevēju kontrolētā tirgū, un pārdevēji šeit ņem to īpašumu, kas ir uzcelts (..).
Mēs redzam un pieredzam situācijas, kur klients jau ir ar pārdevēju vienojies par īpašuma iegādi un ir pat rokasnaudu samaksājis, bet darījums nerezultējas, jo kāds ir atnācis un piesolījis pārdevējam vairāk.
Un viss, un pārdevējs atdod tur, kur var atdot dārgāk," stāstīja Lukačovs.
No ekspertu teiktā var secināt – mājsēde ir likusi izvērtēt nepieciešamību pēc lielākas vai piemērotākas dzīves telpas, pieprasījums dažreiz pat ir lielāks nekā piedāvājums. Redzams arī, ka pircēji pievērš lielāku uzmanību jaunā mājokļa kvalitātei.
