Zivju audzētavas izveide sakritusi gan ar pandēmijas laiku, gan arī tagad savu ietekmi dod elektroenerģijas cenu traujais kāpums. Lai arī problēmu netrūkst, viņš zivju audzēšanu vērtē kā perspektīvu nozari.
"Te ir mazuļu cehs, no ikriem var izvest mazuļus, un tad tās bērnu telpas te ir. – Bērnudārzs? – Bērnudārzs, tieši tā! Parādīšu, te ir šā gada zandartiņi mazie," Rozenbergs izrāda savu saimniecību.
Zivju audzētavas baseini, piesaistot Eiropas fondu atbalstu, izveidoti bijušajā Padomju armijas noliktavā, un audzētavas mērķis ir iedrošināt Latvijas pircējus uzturā lietot ne tikai jau ierasto karpu.
"Ir storveidīgo vairāk, ir Amerikas asari basi un ir Āfrikas sams, un zandarts, savukārt dīķiem ir jau lielāks piedāvājums," viņš skaidroja.
Iepazīstinot ar baseinos redzamajām zivīm, saimnieks stāstīja, ka otrs audzētavas darbības virziens ir dīķu zivis, arī tā sauktās dīķu tīrītājas.
Viņš stāstīja: "Te ir amūriņi, tie ir dīķa tīrītāji, otrs ir platpieris, kas aļģes tīra no dīķiem ārā. Pieprasījums pēc šīm zivīm ir liels, daudzi izvēlas iegādāties īpašumus, vairāk dzīvot laukos un tur, protams, ir noteikums, ka ir jābūt noteikti dīķītim. Nu tad pēc gada viņi sāk augt ciet, tad jāsāk tīrīt, tā tīrīšana ne vienmēr padodas saviem spēkiem, tad alternatīva ir ielaist zivtiņas, – amūri ēdīs zāli, platpieris savukārt vairāk to smalko frakciju nofiltrēs, aļģes nofiltrēs un ūdens paliek dzidrāks."
Iepazīstinot ar savu saimniecību, Rozenbergs arī neslēpa, ka realizācijas iespējas ļoti jūtami ietekmējusi pandēmija, jo tieši tad, kad vajadzēja sākt apgūt tirgu, bija pirmais tās vilnis.
"Tā es arī līdz restorāniem īsti netieku, visu laiku tā pandēmija, – tad atveras, tad atkal ciet," viņš teica.
Izpaliekot iecerei zivis realizēt ēdināšanas uzņēmumiem, restorāniem un kafejnīcām, bija jāmeklē cits ceļš: "Man trāpījās iet tirgū pirmās pandēmijas sākumā, un viss tas sapnis un ieceres aprāvās, un vajadzēja domāt ātri, kā realizāciju veidot, un izdomājām, ka iesim klāt pie patērētāja, tirgus daļa nav liela, bet, protams, viņa ir."
Šis gads nāca ar nākamo pārbaudījumu – elektrības cenu celšanos, kas arī ietekmē pašizmaksu, līdz ar to arī izpaliek iespēja produkciju piedāvāt lielveikaliem.
"Šobrīd elektrības izmaksas ir lielas; ja šo pozīciju, elektrības izmaksas, izdosies samazināt, krietni samazināt, tad es varu domāt par lielveikaliem, jo šobrīd priekš lielveikala mana produkcija nav konkurētspējīga, pārāk dārgi viņa izaug. Ir doma par atjaunojamo enerģiju, šobrīd vairāk doma ir par saules paneļiem, mēģināt projektos sakārtot to, lai tā pašizmaksa nokristos, jo tiešām, salīdzinot ar pavasari, nenormāls lēciens ir elektrības cenai, tas nozīmē, ka līdz ar to pašizmaksa ir milzīga. Pārbaudījumi nāk viens aiz otra," viņš norādīja.
Bet ir vēl kāda problēma, kuru ir nācies uzklausīt arī citās zivju audzētavās, un tas ir zinošu savas jomas speciālistu trūkums.
"Varētu teikt, ka tādā vieglā režīmā sagatavo kaut kādos kursos, bet kā mācību iestāde tīri zivkopi, nezinu… Speciālistu šajā jomā ir ļoti maz, principā daudz sanāk pašam urbt cauri un no savām kļūdām mācīties, tā ir problēma, jā," atzina Rozenbergs.
Lai arī problēmu uzskaitījums nav mazs, tomēr "Zivju mājas Skangaļi" saimnieks vērtēja, ka zivju audzēšana ir perspektīva nozare, jo savvaļas zivju pārzveja un populācijas samazināšanās liek meklēt risinājumus.
"Viennozīmīgi, gan dīķu zivtiņu, gan iekšējo recirkulācijas sistēmu zivtiņu audzēšana noteikti palielināsies, un recirkulācija vispār izskatās nākotnes perspektīva. Noteikti nonāks pie tā, ka vairāk audzēs iekšzemē zivis, jo kādā brīdī jādod tiem dabīgiem ūdeņiem atpūsties, jo skaidrs, ka jūras un okeāni paliek tukšāki, bet pieprasījums no patērētāja savukārt palielinās, tā ka viennozīmīgi tas ir virziens, kurā ir vērts domāt."
Rozenbergs saredz arī Latvijā audzētām zivīm nākotnē eksporta iespējas, bet šis grūtais laiks ir vienkārši jāpārdzīvo.
