Pandēmija maina paradumus – pircēji uz pārtikas veikalu dodas retāk, bet pērk vairāk

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Doties uz pārtikas veikalu retāk un pirkt vairāk – šādu tendenci jeb pircēju paradumu maiņu ieviesuši šie pandēmijas divi gadi. Latvijas Radio aptaujātie mazumtirdzniecības pārstāvji atklāja, ka, lai gan pircēju paradumus mainīt ir grūti, pandēmija tam ir bijis spēcīgs grūdiens un, visticamāk, šajā laikā pieņemtā prakse kaut kādā ziņā iesakņosies un būs aktuāla arī, kad pandēmijas uzliktie groži un ar to saistītie ierobežojumi tiks atlaisti.

Pandēmija maina paradumus – pircēji uz pārtikas veikalu dodas retāk, bet pērk vairāk
00:00 / 04:54
Lejuplādēt

Pēdējos divos pandēmijas gados pircējiem pastiprinās paradums apmeklēt veikalu retāk un iepirkties vienā reizē vairāk, proti, ilgākam periodam, kā arī izmantot iespēju pārtiku iegādāties internetā, galvenās tendences ieskicēja "Rimi Latvia" sabiedrisko attiecību vadītājs Juris Šleiers.

""Rimi" e-veikala un "Rimi drive" pircēju skaits pandēmijas laikā dubultojies. Droši vien tas būtu arī pirms pandēmijas, bet pandēmijas laikā tas ir ļoti spilgti izteikts. Ja mēs runājam par pēdējām divām nedēļām, kad ir ieviesta mājsēde, tad

tas, ko mēs redzam, ka pircēji vēl vairāk plāno laiku, kad viņi ierodas veikalā, proti, redzam, ka aktīvāka ir iepirkšanās no rīta un dienas laikā. Vakari tagad ir salīdzinoši mierīgāki.

Šķiet, ka šis ir uz palikšanu, ka mēs uz veikalu ejam retāk un pērkam plānotus pirkumus, un veidojam iepirkuma plānu," stāstīja "Rimi" pārstāvis.

Tāpat novērojams, ka cilvēki aizvien vairāk gatavo ēdienu mājās, turklāt eksperimentē un savā ēdienkartē ievieš dažādu valstu raksturīgās maltītes. "Mēs novērojam dažādu eksotisku virtuvju produktu pieaugumu – Āzijas virtuve, Meksikas virtuves visādas garšvielas cilvēki aizvien vairāk pērk."

Arī "Maxima Latvija" Analītikas departamenta direktore Jeļena Popjonoka uzsvēra, ka pircēju paradumi pēdējos divos pandēmijas gados uzskatāmi mainās, turklāt vairākos virzienos. Viens no virzieniem ir pārtikas izvēle, proti, pircēji aizvien vairāk dod priekšroku veselīgam uzturam.

"13% no aptaujātajiem atbildēja, ka tagad sākuši pirkt vitamīniem bagātāku pārtiku, un atzīst, ka vairāk lieto veselīgu uzturu. To pašu mēs varam redzēt arī mūsu iekšējos datos. Redzam, ka pēdējā gada laikā apmēram par 20% pieaudzis dārzeņu pārdošanas apjoms un lielāks pieprasījums ir pēc vietējiem produktiem," teica Popjonoka.

Tai pašā laikā pieaudzis arī gatavās pārtikas iegādes īpatsvars. Arī "Maxima Latvija" pārstāve apliecināja: cilvēki uz veikalu nāk retāk, un to savā ziņā veicina valstī pastāvošie ierobežojumi, kā arī sezonalitāte.

"Mūsu pēdējais pētījums rāda, ka apmēram puse jeb 47% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka sākuši apmeklēt veikalu retāk. Šis īpatsvars aug, jo šī tendence apmeklēt veikalu retāk par 2% ir mainījies, ja salīdzinām ar iepriekšējā gada cipariem. Klientu īpatsvars lielākajos veikalos jeb tā saucamajos hipermārketos aug, un pēdējā gada laikā jau apmēram 38% izvēlas pamatprikumus pirkt lielākā formāta veikalos," teica  "Maxima Latvija" pārstāve.

"Paradumi ir vieni no tiem, kurus ir grūti mainīt. Ne velti tos sauc par paradumiem. Jebkurš uzņēmums, kurš ir mēģinājis tirgū virzīt kādu produktu, lai cik tas ir bijis labāks par iepriekšējo, patēriņa prakses mainās ļoti lēnām," sociālantropologs Andris Saulītis vienlaikus akcentēja, ka ārējie faktori var veicināt patēriņa paradumu maiņu, bet jautājums, vai tās būs īslaicīgas vai ilglaicīgas izmaiņas.

"Attiecībā uz pārtikas veikaliem, es labprāt klausītājiem atgādinātu deviņdesmito gadu Latvijas lielpilsētas, kurās nebija neviena lielveikala, tirdzniecības centri ar daudziem veikaliem. Mums bija ieradums iepirkties mazos veikaliņos. Katrs bija individuāls. Bija maizes veikals, piena veikals, gaļas veikali. Itālijā tas ir saglabājies. Latvijā tas ir izmiris. Lietas attiecībā uz pārtiku mainās. Cita lieta, vai lielveikali pieļaus tiešsaistes iepirkšanos, jo, būsim atklāti,

impulsīvi pirkumi darbojas daudz labāk, kad esi veikalā uz vietas un, ejot garām, ieraugi reklāmas stabu, nevis iepērkoties katalogā, kur skaidri zini, ka tev vajag pienu, maizi un krējumu," klāstīja Saulītis.

Savukārt attiecībā uz iepirkšanās biežuma paraduma maiņu sociālantropologs teica, ka to nevis veicina ārējie apstākļi, bet cilvēku rocība. Proti, retāk iepērkas tie, kuriem ir biezāks maciņš.

"Veikals nav vienlīdzības valsts. Veikals nevienlīdzību demonstrē tikpat daudz kā jebkurš cits aspekts mūsu patēriņa praksēs," vērtēja sociālantropologs. 

Saulītis teica: ir pierādīts, ka lielveikalu atlaides, piemēram, kad ir iespēja iegādāties trīs pakas ar papīra ruļļiem par zemāku cenu nekā vienu, ir vērtīgas un dod labumu tikai sabiedrības bagātākai daļai, jo nabadzīgākie tāpat spēj nopirkt tikai vienu paku.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti