Minimālā darba alga ir zemākais atalgojums, kas darba devējiem jāmaksā saviem darbiniekiem par darbu. Lai gan visās ES dalībvalstīs ir ieviesti noteikumi par minimālo darba algu, lielākajā daļā valstu šī atlīdzība bieži vien nesedz visas dzīvošanas izmaksas. Aptuveni 7 no 10 minimālās darba algas saņēmējiem ES 2018. gadā saskārās ar finansiālām grūtībām.
21 no 27 ES dalībvalstīm pašlaik ir noteikts nacionālais minimālās algas apmērs, kas var dramatiski atšķirties. Piemēram, vienā no nabadzīgākajām bloka dalībvalstīm Bulgārijā 2021. gadā minimālā mēnešalga bija 332 eiro, savukārt Luksemburgā pilnu slodzi strādājošie mēnesī nevarēja saņemt mazāk par 2200 eiro. Austrijā, Kiprā, Dānijā, Somijā, Itālijā un Zviedrijā algu lielumu nosaka kolektīvajos darba līgumos.
Eiropas Komisija (EK) 2020. gada rudenī nāca klajā ar priekšlikumu regulējumam, kas uzdotu bloka dalībvalstīm noteikt tādu minimālās darba samaksas apmēru, lai iedzīvotājiem būtu nodrošināti pienācīgi dzīves apstākļi. EK prezidente Urzula fon der Leiena toreiz sacīja, ka pārāk daudziem ES iedzīvotājiem neatmaksājas strādāt.
„Algu dempings iznīcina darba vērtību, rada neizdevīgāku situāciju tiem uzņēmējiem, kuri darbiniekiem nodrošina pienācīgu samaksu, un izjauc godīgas konkurences apstākļus vienotajā tirgū.
Ikvienam jābūt pieejamai minimālajai algai – vai nu darba koplīgumu rezultātā, vai likumos noteiktas minimālās algas veidā. Es cieši iestājos par darba koplīgumu slēgšanu, un šajā priekšlikumā pilnībā būs ievērota valstu kompetence un tradīcijas. Daudzās dalībvalstīs mēs esam novērojuši, ka sarunās par koplīgumu fiksēta minimālā alga nodrošina darbvietas un rada taisnīgus apstākļus gan nodarbinātajiem, gan uzņēmumiem, kuri savus darbiniekus augstu vērtē. Minimālās algas darbojas. Ir laiks panākt, ka par darbu maksā pienācīgi,” teica Leiena.
EK savu priekšlikumu iesniedza ES Padomē un EP. Aizvadītā gada nogalē EP un dalībvalstis vienojās sākt sarunas par to, kādam vajadzētu būt regulējumam attiecībā uz adekvātu minimālo atalgojumu savienībā. Otrdien parlamenta un ES Padomes pārstāvji paziņoja, ka ir panākuši vienošanos par direktīvas projektu.
Tas paredz, ka dalībvalstīm būs jāizvērtē, vai to noteiktās minimālās algas ir atbilstošas, lai nodrošinātu cilvēka cienīgu dzīves līmeni, ņemot vērā to sociāli ekonomiskos apstākļus, pirktspēju vai ilgtermiņa valsts produktivitātes līmeni un attīstību.
Visās dalībvalstīs direktīva atbalsta darba koplīguma slēgšanas sarunas. Tas ir saistīts ar to, ka valstīs, kurās ir plaši izplatīta prakse slēgt kolektīvos darba līgumus, parasti ir mazāks zemu atalgotu darba ņēmēju īpatsvars, mazāka algu nevienlīdzība un augstākas algas. Dalībvalstīm, kurās kolektīvo darba līgumu īpatsvars ir mazāks par 80%, direktīva pieprasīs izstrādāt rīcības plānu, kas veicinātu šādu vienošanos noslēgšanu.
Direktīva arī uzdos dalībvalstīm izveidot izpildes sistēmu, tostarp stingri uzraugot, kontrolējot un veicot pārbaudes uz vietas, lai novērstu ļaunprātīgu apakšlīgumu un fiktīvas pašnodarbinātības līgumu slēgšanu, kā arī nepieļaut, ka netiek uzskaitītas darba virsstundas.
Nacionālajām institūcijām būs jānodrošina, ka darbinieki, kuru tiesības ir pārkāptas, saņemtu kompensāciju, kā arī jāveic nepieciešamie pasākumi, lai aizsargātu darba ņēmējus un arodbiedrību pārstāvjus.
EP deputāte Agnese Jongeriusa sacīja, ka jaunās direktīvas mērķis ir uzlabot ES pilsoņu dzīves apstākļus. „Šī direktīva var būt nozīmīga pārdevējiem, kurjeriem, lauksaimniecībā un mazumtirdzniecībā strādājošajiem, jo adekvātām minimālajām algām ir jānodrošina pienācīgs dzīves līmenis, jāsamazina algu nevienlīdzība un jāveicina augšupejoša sociālā konverģence. Tas ir būtiski laikā, kad strauji pieaug pārtikas produktu cenas, īres maksa un enerģijas rēķini.
Pārāk daudziem cilvēkiem ir grūti savilkt galus.
Strādniekiem vajadzētu būt iespējai iegādāties jaunu apģērbu, apmeklēt sporta nodarbības vai doties pelnītā ceļojumā. Īsāk sakot, viņiem vajadzētu baudīt pienācīgu dzīves līmeni. Ar šo direktīvu mēs vēlamies samazināt algu nevienlīdzību un palielināt atalgojumu Eiropas viszemāk atalgotajiem darbiniekiem,” norādīja Jongeriusa.
Savukārt ES darba un sociālo tiesību komisārs Nikolā Šmits sacīja, ka ES nevajadzētu būt tā saucamajiem strādājošajiem nabagiem jeb cilvēkiem, kuri nespēj izdzīvot un sevi uzturēt ar nopelnīto atalgojumu.
„Šis ir pareizais instruments, lai panāktu, ka strādājošie nabagi paliek pagātnē.
Tas atbilst arī Eiropas Komisijas mērķim izveidot ekonomiku, kas strādā cilvēku labā. Tas nav tikai jauks sauklis, tas ir kaut kas, ko mēs varam piepildīt ar ļoti konkrētiem pasākumiem. Es domāju, ka šis direktīvas projekts piedāvā ļoti konkrētus pasākumus. Ceru, ka to apstiprinās gan EP, gan ES Padome. Tas ir vēl viens nopietns solis, bet esmu ļoti optimistiski noskaņots, ka tas tiks sperts,” teica Šmits.
EP un ES Padomes politiskā vienošanās būs jāapstiprina vairākumam Eiroparlamenta locekļu. Pēc direktīvas stāšanās spēkā dalībvalstīm divu gadu laikā tā būs jāievieš savos tiesību aktos.
