Tendence, ka sieviešu vidējā darba samaksa ir mazāka nekā vīriešu, ar gadiem kļūst izteiktāka. Ja 2014. gadā vidēji sievietes saņēma par 17% mazāk, tad pērn šis rādītājs jau pārsniedzis 22%. Turklāt ir nozares, kur atšķirība ir pat vēl lielāka.
"Lielākās atšķirības ir finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, ap 35% rādītājs, un informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē ap 33%," stāstīja CSP Darba samaksas statistikas daļas vadītāja Lija Luste.
Vēl algu atšķirības būtiskas ir zinātnisko un tehnisko pakalpojumu, izklaides un atpūtas nozarē, ieguves un apstrādes rūpniecībā. Tās ir sfēras, kur gluži vienkārši vairāk strādā vīrieši.
Personāla atlases un atalgojuma pētījumu kompānijas "Fontes" analīze rāda, ka darba tirgū jaunie profesionāļi neatkarīgi no dzimuma ienāk ar līdzvērtīgu atalgojumu. Pirmās atšķirības rodas ap 25 gadu vecumu, kad sievietes dzīve mainās, jo ģimenē ienāk bērns.
"Tad ir pusotrs divi gadi, kad viņa nav darba tirgū un kopj bērniņu, tiek galā ar visām tām lietām, kamēr vīrietis ir darba tirgū, turpina attīstīties, viņš turpina sevi parādīt darba devējam, attiecīgi arī atalgojuma kāpums ir loģisks," stāstīja personāla atlases kompānijas "Fontes" konsultante Kristiāna Boša.
Pētījumi rāda, ka sievietei nepieciešami septiņi gadi, lai pēc bērna kopšanas atvaļinājuma sasniegtu līdzvērtīgu līmeni vīrietim, kurš darba tirgū bijis visu laiku.
"Sievietes patiesībā tiek sodītas arī vēlāk, jo saņem mazākas pensijas. Pastāv ne tikai atalgojuma, bet arī pensiju plaisa. Sievietes saņem par 30% mazāku pensiju, jo ir bijušas ārpus darba tirgus, kamēr audzinājušas bērnus. Mums ir nepieciešama pārskatāma atalgojuma sistēma un lielāka diskusija par šo nevienlīdzību. Tas ir liels politisks uzdevums," norādīja Eiropas Parlamenta deputāte Alise Baha-Kunke no Zviedrijas.
"Būris": Dzimumu līdztiesība
Pandēmija situāciju tikai pasliktina, sacīja eksperti.
"Ņemot vērā, ka sieviete vairāk rūpējas par mācībām un visu, kas notiek mājās, vīrietis var vairāk parādīties birojā. Un vēl joprojām vadītājiem ir pieņēmums, ka kontrolēts darbinieks manā acu priekšā ir spējīgāks strādāt labāk, pienest lielāku rezultātu," piebilda Boša.
Covid-19 krīzē pieaugusi tendence, ka palielinās to darbinieku skaits, kas strādā nepilnu darba laiku. Un atkal – tās vairāk ir sievietes, tāpēc eksperti lēsa – atalgojuma plaisa turpinās pieaugt.
KONTEKSTS:
LTV digitālā satura projekts "Būris" ir vieta, kur atklāti diskutēt un cieņpilni ieklausīties jautājumos, kas nereti šķeļ sabiedrību un raisa neizpratni – ne tikai Latvijā, bet arī kaimiņvalstīs. Skarba pieredze un emocionāli līdzcilvēku dzīvesstāsti, asas diskusijas ar citādi domājošiem, ekspertu viedokļi, Eiropas Parlamenta kompetence un citu Eiropas Savienības dalībvalstu lēmumi – to visu atradīsi "Būrī".
