Pali šogad bijuši pieticīgi, energoapgādē pietrūkstošo hidroenerģiju nākas ražot termoelektrostacijās

Īsās un ar nokrišņiem trūcīgās aizvadītās ziemas ūdens apjoms Latvijas upēs šogad kopumā ir ievērojami zemāks, nekā pierasts pavasaros, liecina ekspertu novērojumi. Tā ir laba ziņa iedzīvotājiem, kuri dzīvo palu apdraudētajās teritorijās, bet mazāk iepriecinoša vēsts energoapgādes nozarei, kura ir spiesta strādāt atšķirīgā režīmā, nekā parasti pavasaros.

Tradicionālie pavasara pali visā Latvijas teritorijā šogad ir palikuši praktiski nepamanīti, jo, lai gan atbildīgie dienesti iespējamajiem paliem bija sagatavojušies, nekādas ārkārtas situācijas tā arī neizveidojās. Nekādus pārsteigumus no Latvijas upēm nav pamata gaidīt arī nākamajās nedēļās, jo šobrīd var teikt, ka pali sākuši noplakt, apstiprina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Arī Latvijas energokompānija ''Latvenergo'', kuras pārraudzībā ir Daugavas hidroelektrostacijas un kura ūdens caurplūdi monitorē ikdienā, norāda uz to, ka palu maksimums Latvijas lielākajā upē Daugavā jau sasniegts. Uzņēmuma valdes loceklis, ražošanas direktors Māris Kuņickis stāsta – šogad pat palu maksimumā caurtece ir aptuveni trīsreiz mazāka, nekā parastā pavasarī:

''Meteorologi bija prognozējuši jau februārī, ka pali nesasniegs šogad ikgadējo līmeni, un to mēs redzam arī patlaban. Patlaban pali ir sasnieguši savu maksimālo līmeni, mazliet vairāk nekā 800 kubikmetru sekundē ir pietece Daugavā šobrīd. Citos gados, kad ir salīdzinoši lieli pali, ir līdz pat 3000 kubikmetriem sekundē. Līdz ar to var teikt, ka šogad pali, salīdzinot pret vidējiem, ir trī reiz mazāki.''

Salīdzinoši pieticīgie pali būtiski ietekmē arī reģiona energoapgādi, jo atšķirībā no iepriekšējiem gadiem Latvijas hidroelektrostaciju izstrāde ir mazāka. Ņemot vērā, ka Baltijas valstu reģionā joprojām ir salīdzinoši liels elektrības deficīts un tirgus situācija ir salīdzinoši labvēlīga Latvijai, lielākā apjomā tiek izmantotas Latvijas termoelektrostacijas.

''Parasti palos mēs strādājām tikai ar hidroelektrostacijām uz pilnu jaudu, jo ir šis ūdens, un atslēdzam savas termoelektrostacijas. Bet, kā rāda šīs nedēļas pieredze, acīmredzot reģionam nepietiek ar mūsu hidroenerģiju, jo šonedēļ mēs strādājam arī ar mūsu termoelektrostacijām, jo  Zviedrijas kabelis ir atslēgts remontā, Lietuva atrodas lielā importa pozīcijā, un pa dienu no Latvijas zonas uz Lietuvu tiek eksportēti aptuveni 1000 megavati,'' stāsta Māris Kuņickis.

Tiesa, kā uzsver ''Latvenergo'' pārstāvis - pavasarī ir pāragri prognozēt, cik labvēlīga daba būs uzņēmumam visa gada garumā, pieticīgus pavasara palus energoapgādē dažkārt daļēji var kompensēt, piemēram, pali rudenī.

''Kā rāda pieredze un iepriekšējie gadi – mums ir uzkrāta pieredze hidroelektrostacijās 75 gadu garumā – tad arī vasarā vai rudenī ir iespējamas lietavas, kā rezultātā pietece var sasniegt palu līmeni vēlreiz,'' saka Kuņickis.

Spēcīgākie pali pēdējo gadu laikā reģistrēti 2013.gadā, kad atsevišķās dienās ūdens pietece Daugavā pie Pļaviņu hidroelektrostacijas sasniedza pat 4300 kubikmetrus sekundē.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti