Padomju laika daudzdzīvokļu namu tehniskais stāvoklis - nezināms

Tikai divi procenti Latvijas dzīvojamā fonda ir uzbūvēti pēdējo 20 gadu laikā, norāda Ekonomikas ministrijā (EM). Liela daļa daudzdzīvokļu ēku ir nolietojušās, taču problēmu apzināt traucē novērtējuma trūkums par to, kāds tieši ir šo māju tehniskais stāvoklis. Ministrija grasās pasūtīt pētījumu par ēku stāvokli, bet vienlaikus tā arī plāno atvieglot inženiertīklu pārbaužu prasības. 

Latvijā daudzdzīvokļu mājas pārsvarā ir nolietojušās, un tām vajadzīgs remonts. Tomēr EM vēlas atvieglot dzīvojamo ēku apsekošanas prasības, kas pārvaldniekiem uzdos par pienākumu inženiertīklus pārbaudīt tikai divas reizes gadā, nevis katru mēnesi, kā tas ir šobrīd. To, vai ēkas vispār tiek apsekotas, jāuzmana pašiem iedzīvotājiem.

Inženiertīkli ietver apkures, ūdensapgādes, kanalizācijas, ventilācijas un gāzes apgādes sistēmas. Ja tajās notiek avārijas, ciest var arī mājas konstrukcija. Tāpēc tīkli jāapskata regulāri.

"Piemēram, mēneša sākumā apsekojot, mēs konstatējam, ka viss ir kārtībā. Bet pēc trīs dienām šīs komunikācijas var kaut kur pārplīst un sākas pagraba pārplūde. Izejot no likumdošanas aktiem, mums nākamā reize, kad ir jāpārbauda pagrabs un inženierkomunikācijas, tas ir pēc mēneša. Apsekot māju divas reizes gadā – es domāju, ka gudrs pārvaldnieks to vienkārši nepildīs," problēmu ieskicēja Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš.

Ekonomikas ministrijā gan norāda – izmaiņas noteikumos attiecas uz vizuālajām pārbaudēm, kurās tāpat bojājumus pamanīt ir grūti. Tāpēc tās esot vērts veikt tikai pirms un pēc apkures sezonas.

"Tāpēc arī ir šīs divas reizes gadā. Plus vēl jāpiemin, ka par katru vizuālo apskati, kas šobrīd ir vienu reizi mēnesī, dzīvokļu īpašniekiem veidojas papildu izdevumi, kas ir iekļauti tāmē. Tā rezultātā arī mazāk līdzekļu tiek novirzīti remontiem," skaidroja EM Mājokļu politikas departamenta direktora vietniece Dace Vītola.

Vai normatīvos prasītās vizuālās apskates vispār tiek veiktas, valsts nepārbauda. Sodus pārvaldniekiem par pienākumu nepildīšanu var uzlikt pašvaldību administratīvās komisijas, taču, kā skaidro ministrija – sekot līdzi pārvaldnieka darbam ir dzīvokļu īpašnieku atbildība.

"Dzīvokļa īpašnieki ir tie, kas ir galvenie. Arī attiecībā uz pārvaldnieka darbu. Viņi uzdod viņam veikt šīs darbības, un viņi var arī kontrolēt caur mājas lietu. Ja ir pamatotas bažas, ka tas netiek darīts, var vērsties pie pārvaldnieka un prasīt skaidrojumu," stāstīja Vītola. 

Arī tad, ja pārvaldnieki konstatē kādus būtiskus bojājumus daudzdzīvokļu ēkās, valsts iestādēm par to jāziņo nav. Tāpēc trūkst novērtējuma – kādā stāvoklī vispār ir Latvijas dzīvojamais fonds. Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs stāstīja, ka būvvalde savulaik ieteikusi ar likumu uzdot par pienākumu daudzdzīvokļu mājās veikt regulāras tehniskās apsekošanas un rezultātus sūtīt būvvaldei, taču priekšlikumi izbrāķēti.

"Šie priekšlikumi ir atdūrušies pret tādu interesantu tēzi par to, ka cilvēkiem jau tāpat nav naudas, ko jūs no viņiem gribat? Nemocīsim nabaga cilvēkus. Tādus tekstus es esmu dzirdējis pat Saeimā. Rezultāts ir tāds, kāds ir," atklāja Vircavs.

Savukārt Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs norāda uz riskiem. "Kas notiks, ja šīs dzīvojamās mājas fiziski nolietosies un sāks brukt? Atbildība par to būs valstij, jo kaut kur šie cilvēki, kas šajās dzīvojamajās mājās dzīvo, būs jāliek. Saasināsies šī spriedze, un valstij agri vai vēlu būs jārisina šis jautājums," skaidroja Peipiņš.

Lai saprastu, kādā stāvoklī ir vecās daudzdzīvokļu mājas, EM grasās pasūtīt pētījumu. Vispirms gan tikšot pārbaudīti tikai balkoni 316. un 318. sērijas daudzdzīvokļu mājām jeb tā sauktajām "Hruščovkām". Pētījums ministrijai izmaksāšot aptuveni 40 tūkstošus eiro, un tā rezultāti varētu būt zināmi līdz gada beigām.
 

7 komentāri
Anonīms lietotājs 24769
Anonīmam lietotājam 22614 : Rīgas lielpaneļu mikrorajonos lielākoties dzīvo okupanti un viņu pēcteči, nevis aborigēni
Ilmars Grintals
Pirms 35 gadiem Ļeņingradas (tagad S-Pēterburga) Panfilova institūts veica pētījumu par daudzdzīvokļu dzelzbetona māju tehnisko stāvokli PSRS. Rezultāti jau tad bija bēdīgi. Baltijas republikās būvniecības kvalitāte tomēr bija labāka. Cik es atceros galvenās problēmas bija paneļu metināšanas kvalitāte ( starppaneļu hermetizācijas un metinājumu šuvju apstrādes kvalitāte uc) . Domāju, ka to dokumentu varētu arhīvos atrast. protam pētījums ir arī tagad jāveic.
Anonīms lietotājs 18810
Es te nerakstu par to, ka Maskavā šmugulējas ar jaunu dzīvokļu celtniecību, bet rakstu par to, ka drīz Rīgā tās dzelzsbetona dzīvojamās ēkas sāks sabrukt! Tām sākumā bija noteikts ekspluatācijas laiks 25 gadi! Tad to pagarināja līdz 50 - tad skaitiet cik laika ir pagājis no konkrētās ēkas būvniecības
Anonīms lietotājs 22614
Es jau arī nerakstu par ekspluatācijas termiņu, bet par to ka aiz rūpēm par iedzīvotājiem var paslēpt vēlmi pārņemt vērtīgu zemi un apbūvēt ar jaunām ēkām, par kuru kvalitāti arī maz kas zināms. Gadās, ka daža laba pat sabrūk - kā bēdīgi slavenā Maxima. Apsekošanai ir jābūt, lai būtu saprotams kas notiek ar māju stāvokli, bet nevajadzētu uzreiz pārņemt kaimiņu praksi un jaukt nost lielā steigā, aplaimojot ar būvniecības līgumiem pilsētas domei (precīzāk - atsevišķām amatpersonām) pietuvinātus uzņēmējus.
Anonīms lietotājs 18810
Kad tās sametinātās dzelzsbetona ēkas sāks sabrukt kā kāršu namiņi, tad tikai laikam sāks rosīties. Maskavā jau vairākus gadus to laiku celtās mājas vienkārši nojauc, un iedzīvotājiem piedāvā dzīvokļus jaunuzbūvētās mājās bezmaksas! Lai kāda sūdu bedre būtu Raša, bet te viņi ir soli priekšā...
Alegers Alegers
Re, te runa iet par sagruvušo tiltu Itālijā, Dženovā, bet šos vārdus var attiecināt arī uz dzezsbetona dīvojamām ēkām: "Pazīstamais itāliešu inženieris Rikardo Morandi, kas pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados projektējis pagājušajā nedēļā sagruvušo Dženovas autostrādes tiltu, jau pirms četriem gadu desmitiem brīdinājis, ka tas jāuzmana no korozijas."
Anonīms lietotājs 22614
Pag, stāsti līdz galam - piecstāveņu vietā viņi tur būvē budžeta piecpadsmitstāvenes ar šausmīgi arhitektūru un vislētāko izpildījumu un nav fakts, ka dzīvokli jaunajā skudrupūznī pieškir tajā pašā rajonā - visbiežāk kautkur ellē ratā, bet atbrīvotajās vietās tuvāk centram attīstītājs būvē elitāras ēkas, dzīvokļus kurās pārdod par lielu naudu, nevis kādam piešķir par baltu velti. Legālizēts veids, kā ērtā vietā uzbūvēt jaunas ēkas un pārvietot aborigēnus uz tālāku nostūri.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti