Latvijā daudzdzīvokļu mājas pārsvarā ir nolietojušās, un tām vajadzīgs remonts. Tomēr EM vēlas atvieglot dzīvojamo ēku apsekošanas prasības, kas pārvaldniekiem uzdos par pienākumu inženiertīklus pārbaudīt tikai divas reizes gadā, nevis katru mēnesi, kā tas ir šobrīd. To, vai ēkas vispār tiek apsekotas, jāuzmana pašiem iedzīvotājiem.
Inženiertīkli ietver apkures, ūdensapgādes, kanalizācijas, ventilācijas un gāzes apgādes sistēmas. Ja tajās notiek avārijas, ciest var arī mājas konstrukcija. Tāpēc tīkli jāapskata regulāri.
"Piemēram, mēneša sākumā apsekojot, mēs konstatējam, ka viss ir kārtībā. Bet pēc trīs dienām šīs komunikācijas var kaut kur pārplīst un sākas pagraba pārplūde. Izejot no likumdošanas aktiem, mums nākamā reize, kad ir jāpārbauda pagrabs un inženierkomunikācijas, tas ir pēc mēneša. Apsekot māju divas reizes gadā – es domāju, ka gudrs pārvaldnieks to vienkārši nepildīs," problēmu ieskicēja Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš.
Ekonomikas ministrijā gan norāda – izmaiņas noteikumos attiecas uz vizuālajām pārbaudēm, kurās tāpat bojājumus pamanīt ir grūti. Tāpēc tās esot vērts veikt tikai pirms un pēc apkures sezonas.
"Tāpēc arī ir šīs divas reizes gadā. Plus vēl jāpiemin, ka par katru vizuālo apskati, kas šobrīd ir vienu reizi mēnesī, dzīvokļu īpašniekiem veidojas papildu izdevumi, kas ir iekļauti tāmē. Tā rezultātā arī mazāk līdzekļu tiek novirzīti remontiem," skaidroja EM Mājokļu politikas departamenta direktora vietniece Dace Vītola.
Vai normatīvos prasītās vizuālās apskates vispār tiek veiktas, valsts nepārbauda. Sodus pārvaldniekiem par pienākumu nepildīšanu var uzlikt pašvaldību administratīvās komisijas, taču, kā skaidro ministrija – sekot līdzi pārvaldnieka darbam ir dzīvokļu īpašnieku atbildība.
"Dzīvokļa īpašnieki ir tie, kas ir galvenie. Arī attiecībā uz pārvaldnieka darbu. Viņi uzdod viņam veikt šīs darbības, un viņi var arī kontrolēt caur mājas lietu. Ja ir pamatotas bažas, ka tas netiek darīts, var vērsties pie pārvaldnieka un prasīt skaidrojumu," stāstīja Vītola.
Arī tad, ja pārvaldnieki konstatē kādus būtiskus bojājumus daudzdzīvokļu ēkās, valsts iestādēm par to jāziņo nav. Tāpēc trūkst novērtējuma – kādā stāvoklī vispār ir Latvijas dzīvojamais fonds. Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs stāstīja, ka būvvalde savulaik ieteikusi ar likumu uzdot par pienākumu daudzdzīvokļu mājās veikt regulāras tehniskās apsekošanas un rezultātus sūtīt būvvaldei, taču priekšlikumi izbrāķēti.
"Šie priekšlikumi ir atdūrušies pret tādu interesantu tēzi par to, ka cilvēkiem jau tāpat nav naudas, ko jūs no viņiem gribat? Nemocīsim nabaga cilvēkus. Tādus tekstus es esmu dzirdējis pat Saeimā. Rezultāts ir tāds, kāds ir," atklāja Vircavs.
Savukārt Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs norāda uz riskiem. "Kas notiks, ja šīs dzīvojamās mājas fiziski nolietosies un sāks brukt? Atbildība par to būs valstij, jo kaut kur šie cilvēki, kas šajās dzīvojamajās mājās dzīvo, būs jāliek. Saasināsies šī spriedze, un valstij agri vai vēlu būs jārisina šis jautājums," skaidroja Peipiņš.
Lai saprastu, kādā stāvoklī ir vecās daudzdzīvokļu mājas, EM grasās pasūtīt pētījumu. Vispirms gan tikšot pārbaudīti tikai balkoni 316. un 318. sērijas daudzdzīvokļu mājām jeb tā sauktajām "Hruščovkām". Pētījums ministrijai izmaksāšot aptuveni 40 tūkstošus eiro, un tā rezultāti varētu būt zināmi līdz gada beigām.
