Viņš norādīja, ka līdz ar savstarpējām Krievijas un Eiropas Savienības sankcijām ir saasinājusies Latvijas uzņēmēju konkurence ar Poliju un Lietuvu. Tirgus ir mazinājies, un tagad dažādu valstu uzņēmējiem vairāk ir jācīnās par savu vietu.
Viens no retajiem tirgiem, kur konkurence šo valstu uzņēmēju starpā nepastāv, ir Ķīna. Tas ir milzīgs tirgus un Latvijas uzņēmēji kārto sertifikātus, piedalās izstādēs un veic citas mārketinga akcijas vai kārto formālus jautājumus, lai iekļūtu milzīgās valsts tirgū.
Taču ārvalstu investīcijas ražošanā Latvijā joprojām ir mazāk, nekā apkalpojošajā sfērā. Ar ārvalstu kapitālu ražošanu pie mums varētu attīstīt krietni vairāk, atzina Ozols, norādot, ka viena no problēmām ir kvalificēta darbaspēka trūkums. Turklāt pašreizējā izglītības sistēma neveicina situācijas uzlabošanos.
Pēc Krimas aneksijas martā ES un ASV ieviesa sankcijas pret augsti stāvošajām Krievijas amatpersonām, kuras saistīja ar Krimas aneksiju. Aprīļa sākumā noteikti finanšu operāciju ierobežojumi vairākiem Krievijas ierēdņiem. Vasaras sākumā, atbildot uz notikumiem Austrumukrainā, kur ukraiņu spēki un prokrieviskie separātisti cīnījās par Donbasa reģioniem, rietumvalstis paplašināja „melno sarakstu”, aizliedzot iebraukšanu un iesaldējot aktīvus vēl vairākām Krievijas amatpersonām.
Jūlijā pēc Malaizijas pasažieru lidmašīnas MH-17 notriekšanas virs Donbasa teritorijas rietumvalstis ieviesa arī sankcijas pret Krievijas finanšu, naftas industrijas un militāras rūpniecības kompānijām. Ieviests arī embargo visiem Krimas produktiem. Augusta sākumā Krievija atbildēja, nosakot embargo pārtikas produktiem no ES valstīm.
Septembra vidū pret Krieviju ir noteiktas jaunas stingrākas sankcijas, liedzot pieeju kapitāla tirgiem, stiprinot sankcijas pret naftas un militāro industriju, paplašinot arī sankcijas pret fiziskajām personām. Krievija solīja uz šim sankcijām atbildēt, bet nekādi lēmumi nav pieņemti.
