Dienas ziņas

ES un ASV piedzīvo straujāko IKP kritumu vēsturē

Dienas ziņas

Plaušu vēža pacienti dāvina rododendru

Latvijas IKP otrajā ceturksnī -9,8%

Otrajā ceturksnī IKP samazinājies par 9,8%

2020. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni, iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem ir samazinājies par 9,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums.

IKP pēc provizoriskām aplēsēm ietekmēja apjoma samazinājums ražojošajās nozarēs par 3,8% un pakalpojumu nozarēs par 11%, tajā skaitā mazumtirdzniecībā kritums par 1,6 %. Samazinājies arī iekasēto nodokļu apjoms.

Grafiks: IKP apjoma izmaiņas salīdzināmajās cenās (procentos)

Dati: CSP

IKP ātrā novērtējumā izmantotās aprēķinu metodes ir līdzvērtīgas iepriekšējos periodos pielietotajām.

Izvērsts ziņojums par precizēto IKP apjomu un izmaiņām 2020. gada 2. ceturksnī tiks publicēts 31. augustā.

“Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš: Par IKP kritumuBaiba Runce

Ekonomikas eksperti ir optimistiski noskaņoti, jo rezultāts ir pozitīvāks, nekā tika prognozēts martā. Visticamāk, zemākais punkts jau ir sasniegts, un turpmāk gaidāma ilgstoša atkopšanās.

Visvairāk skartas ir pakalpojumu, izklaides un tūrisma nozares, bet ir arī nozares, kas jau sasniegušas pirmskrīzes līmeni.

Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš norādīja, ka iet labi tiem, “kas ir digitāls, attālināts, kurjeri, faktiski tirdzniecības apjomi, ko mēs redzam no iekšējiem bankas cipariem, ne tikai virs iepriekšējā līmeņa, bet tur pat brīžiem jau šķiet, ka virs iepriekšējās tendences, kur viņiem vajadzēja būt, jo skaidrs, ja nevari iet uz restorānu vai izklaidēties, tad cilvēki to kompensē, kaut ko nopērkot internetā. Jā, teiksim tirgotāji internetā, kurjera piegādes, tur bijusi laba izaugsme.”

Savukārt “Luminor”  ekonomists Pēteris Strautiņš norādīja, ka pandēmija ir krīze, kas visvairāk ietekmē cilvēku saskarsmi, no kuras vairāk atkarīgi ir pakalpojumi. Iespējams, ka detalizētajos datos pēc mēneša redzēsim viesnīcu un restorānu vai atpūtas un izklaides nozaru sarukumu pat vairāk nekā uz pusi.

“Latvijā turklāt izpaužas tranzīta nozares kaites, kas sākās jau pirms pandēmijas. Gluži kā cilvēkiem, tā arī nozarēm vīruss atklāj vājās vietas – jomās, kur jau bija slikti, kļūst vēl sliktāk,”  norādīja Strautiņš.

“Jau ar lielu ticamību var runāt par vēl vienu veiksmīgu gadu lauksaimniecībā, mežsaimniecībā gan ir iespējams apjomu kritums. Savukārt rūpniecības sniegums globālās krīzes laikā ir drīzāk patīkams pārsteigums. Turklāt jaunākajos pieejamajos (jūlija) noskaņojuma datos Latvijas rūpnieki jau sagaida, ka ražošana tuvāko mēnešu gaitā pieaugs,”  norādīja “ Luminor” ekonomists.

“Preču pusē noteikti kritums ir bijis mazāks nekā pakalpojumu jomā,” norādīja “Swedbank” galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija. Spriežot pēc aptaujām un iepriekšējā ceturkšņa rezultātiem, būvniecības nozare no vīrusa cietusi vismazāk.

“Savukārt pakalpojumu nozarē noteikti kritums ir bijis lielāks, un lielākajā daļā nozaru otrajā ceturksnī tas kritums bija vēl straujāks, nekā redzējām pirmajā ceturksnī, par tādām konkrētākām nozarēm runājot, tad būtisks samazinājums bijis mākslā un izklaidē, atpūtas un ēdināšanas nozarēs, tās gan pašas par sevi ir diezgan mazas nozares. Lielāks svars ir iespējams bijis kritumam transportā, tirdzniecība arī ir, visticamāk, sarukusi,” norādīja Līva Zorgenfreija.

Otrajā ceturksnī IKP samazinājies par 9,8%Baiba Runce

Vairākās nozarēs jau piedzīvota atkopšanās, piemēram, dati par jūniju rāda, ka mazumtirdzniecībā sasniegts pagājušā gada līmenis. Tomēr situācija pasaulē un eksporta tirgus veselība norāda uz garu atkopšanās ceļu kopumā. “Swedbank” prognozē, ka iepriekšējā gada līmeni varētu sasniegt tikai 2022. gada beigās.

“Jo ja mums iet visai labi gan ar vīrusa menedžēšanu gan ar aktivitātes atjaunošanos, tad Eiropā tas process ir daudz lēnāks un vīruss ir atpakaļ ar atsevišķiem uzliesmojumiem, un līdz ar to mūsu eksporta ražotājiem, eksportētājiem atkopšanās ceļš varētu būt grūtāks nekā uz iekšējo patēriņu vērstajām nozarēm,” sacīja Līva Zorgenfreija.

Finanšu ministrijā norāda, ka otrā ceturkšņa rādītāji pat esot nedaudz labāki, nekā gaidīts, veidojot prognozes nākamā gada budžetam.  

“Tas kritums ir viens no mazākajiem starp visām Eiropas valstīm, kurām bija dati pieejami; ir valstis, kur ir pie 20% kritums – Spānija, Francija, Itālija, arī Eiropā kopumā ir 14% kritums 2. ceturksnī, tā kā mums tā ekonomikas struktūra un sagatavotība šai krīzei ir bijusi daudz labāka nekā iepriekš,” pauda ministrijas pārstāve Ieva Vēja.

Šobrīd ātro novērtējumu par otro ceturksni publicējušas desmit Eiropas Savienības valstis. Krietni labāks rezultāts par citiem ir Lietuvai, kurai IKP krities vien par 3,7%. Savukārt pārējās valstīs ekonomika sarukusi straujāk nekā Latvijā, un vislielākais kritums novērots Spānijā. Tieši citu valstu sliktie rādītāji liek ekspertiem piezemēti vērtēt izaugsmes iespējas nākotnē.

“Ir jārēķinās ar to, ka ārējais pieprasījums nebūs atkarīgs no tā vien, cik aktīvi mēs atbalstām ekonomiku iekšzemē, jo mēs nevarēsim mākslīgi radīt ne tūristu pieplūdumu, ne ārējo pieprasījumu,” sacīja Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula.

“Un, ja mēs paskatāmies uz mūsu eksporta partneriem, no kuriem tiešā veidā ir atkarīga mūsu izaugsme nākotnē, tad tur tie rezultāti ir sliktāki nekā Latvijā, un nākotnes izaugsme trešajā ceturksnī būs atkarīga tieši no tā, kā ies šiem mūsu partneriem,”  skaidroja Zorgenfreija.

Vairāki eksperti un amatpersonas gan uzsver, ka zemākais ekonomikas punkts ir sasniegts.

Arī Latvijas Bankas ekonomiste norādīja uz vairākām pozitīvām tendencēm, piemēram, iedzīvotāju tēriņi jūnijā pat pārsnieguši iepriekšējo gadu. Arī uzņēmēju aptauju rezultāti kļūstot optimistiskāki. Tomēr skaidrību par izaugsmi nākotnē Latvija varētu gūt vien tad, kad pret vīrusu būs zāles, uzskata Paula.

“Globāli noteikti tālāki medicīnisko risinājumu meklējumi un to atradumi būs tie, kas noteiks, cik veikli, prasmīgi un sekmīgi izdosies ierobežot pandēmijas attīstību pasaulē, jo bez tā, tīri ar iekšējiem spēkiem, ar tādu sevis izvilkšanu aiz matiem ilgstoši šīs jaudas nepietiks,”  prognozēja Paula.

KONTEKSTS:

Ņemot vērā aktuālās norises pasaules tautsaimniecībā un  Covid-19 pandēmijas ietekmi, Latvijas Banka prognozēja, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2020. gadā samazināsies par 7,5% (2020. gada marta prognoze bija kritums par 6,5%), bet inflācija būs 0% (2020. gada marta prognoze bija 0,5%).

Banku analītiķi savukārt prognozē, ka IKP šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu varētu būt samazinājies par 8,5% līdz pat 15%.

2020. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir samazinājies par 1,5%.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt