Privātajā sektorā bija 16 900 brīvo darbvietu, bet sabiedriskajā – 8400. Gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits palielinājās par 4000 jeb 31%, bet sabiedriskajā sektorā par 200 jeb 3%.
Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, brīvo darbvietu skaits palielinājās par 17,7% jeb 3800. Privātajā sektorā tas pieauga par 19,7% jeb 2800, bet sabiedriskajā – par 13,9% jeb 1000.
Aizņemto darbvietu skaits šī gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2020. gada 2. ceturksni, pieauga līdz 940 000 jeb par 6,6%.
Sākot ar 2021. gada 1. ceturksni, aizņemto darbvietu skaita aprēķiniem tiek izmantota Valsts ieņēmumu dienesta informācija, bet līdz 2020. gada beigām aizņemto darbvietu datu avots bija CSP izlases apsekojums.
No visām darbvietām visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija kvalificētu lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbinieku pamatgrupā – 4,9%, kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā – 4,6%, kā arī speciālistu pamatgrupā – 3,9%.
Visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija valsts pārvaldē – 5,5%, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – 4%, apstrādes rūpniecībā – 3,9%, nekustamo īpašumu nozarē – 3,3%, kā arī būvniecībā – 3,2%.
Reģionos šī gada 2. ceturksnī visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija Rīgā – 3% jeb 15 900, savukārt viszemākais Latgalē – 1,9% jeb 1400.
No trijām Baltijas valstīm visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars 2021. gada 2. ceturkšņa beigās bija Latvijā – 2,6%. Lietuvā tas bija 1,9%, bet Igaunijā viszemākais – 1,7%.
2021. gada 2. ceturkšņa beigās salīdzinājumā ar 2020. gada 2. ceturkšņa beigām brīvo darbvietu skaits visstraujāk palielinājās Lietuvā – par 43,1%, bet Igaunijā un Latvijā – attiecīgi par 30,3% un 20,1%.
