Ostu padome atbalsta kārtību ostu maksājumu ieskaitīšanai budžetā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padome trešdien atbalstīja Satiksmes ministrijas piedāvāto kārtību ostu maksājumu ieskaitīšanai valsts budžetā.

Valsts sekretāru sanāksmē jauno, izsludināto kārtību atbalstīja 14 padomes pārstāvji, divi balsoja pret, divi atturējās, ziņo Latvijas Radio korespondents Ivo Leitāns. Ostu padomes lēmumam ir rekomendējošs raksturs.

Ostu maksājumus izlietos ostu akvatoriju un kuģu ceļu padziļināšanas darbiem un dziļumu uzturēšanai, kā arī  valsts galveno autoceļu uzturēšanai (seguma nostiprināšanai, satiksmes drošības projektu īstenošanai). Ostu projektiem atvēlēs ne vairāk kā 90% no katras ostas samaksātās summas, bet ceļu uzturēšanai – ne mazāk kā 10% no visu ostu maksājumiem.

Turklāt padome nobalsoja par to, ka turpmākā valdības noteikumu projekta virzības laikā var veikt vien redakcionālas izmaiņas, nemainot pamatprincipus, līdzekļu izmantošanas mērķus, apjomus un procedūras.

Iepriekš ostu pārstāvji un arī Satiksmes ministrija (SM) iebilda pret Reformu partijas piedāvāto ostu nodevu, uzskatot, kā tā kļūs par jaunu nodokli, kas mazinās ostu konkurētspēju. Tagad ostu pārvalžu pozīcija vairs nav tik negatīva, jo lielāko daļu līdzekļu tās faktiski atgūs ostu infrastruktūras projektiem.

Latvijas Ostu asociācija pat iepriekš plānoja iesniegt savus priekšlikumus grozījumiem Likumā par ostām, taču, iepazīstoties ar Satiksmes ministrijas piedāvājumu ostu nodevas maksājumiem un to sadalīšanai, savus priekšlikumus atsauca.  

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss ("Vienotība") norādīja, ka nevar uzlikt apgrozījuma nodokli ostām, taču likumdevējs nolēma, ka šāds nodoklis tomēr tiks piemērots. Tāpēc SM uzskata, ka lielākā daļa no šīs naudas jāatdod atpakaļ ostām, jo šī nauda atņemta ostu attīstībai.

„Ja ir citas idejas, kā attīstīt ostu infrastruktūru, esmu gatavs uzklausīt, [..] bet es nedomāju, ka būtu pareizi, [..] ka no ostām iekasētā nauda aiziet pedagogu un muitnieku algām,” sacīja ministrs.

Anrijs Matīss par ostu nodevas ieskaitīšanas un sadalīšanas kārtību
00:00 / 01:12
Lejuplādēt

SM piedāvātā kartība paredz, ka Rīgas, Ventspils un Liepājas ostas maksājumus par iepriekšējo kalendāro gadu aprēķinās pēc ostu pārvalžu gadu pārskatu apstiprināšanas 10%  apmērā no tonnāžas, kanāla, mazo kuģu, enkura un kravas maksas. Maksājumu ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā divu kalendāro nedēļu laikā pēc  ostu pārvalžu gadu pārskatu apstiprināšanas.

Veidojot budžetu, Satiksmes ministrija prognozēs ostu maksājumus, balstoties uz ostu pārvalžu sniegto informāciju. Ja ostu ieņēmumi izrādīsies mazāki, tad ostām budžetā būs jāieskaita 10% no faktiskajiem ieņēmumiem un budžetā būs izmantojami tikai faktiski ieskaitītie līdzekļi.

Ja maksājumu apmērs būs lielāks nekā valsts budžeta ieņēmumos un Satiksmes ministrijas pamatbudžeta programmā plānotā prognoze, izmantos budžetā plānotos līdzekļus, bet  pārmaksāto summu iestrādās budžetā, ja šajā gadā būs budžeta grozījumi. Ja budžeta grozījumu nebūs, pārmaksātā summa paliks kopējos valsts budžeta ieņēmumos.

Satiksmes ministrija prognozē, ka ostu maksājumos gadā varētu iekasēt 5,32 miljonus eiro.

Pret līdzekļu sadalījumu iebilda Ekonomikas ministrijas pārstāvis Rīgas brīvostas valdē Ģirts Greiškalns. Viņš uzsvēra, ka nodevas mērķis bija ieguldīt līdzekļus tranzīta koridora konkurētspējas palielināšanā, bet, ieguldot 90% šo līdzekļu atpakaļ ostās, šo mērķi nevarēs sasniegt. Viņš skaidroja, ka tranzīta koridors nav tikai ostas, bet arī cita infrastruktūra.


Ekonomikas ministrijas pārstāvis Rīgas brīvostas valdē Ģirts Greiškalns iebilst pret ostu nodevas naudas sadalījumu
00:00 / 00:49
Lejuplādēt

Ostu nodevu no šī gada ieviesa pēc Reformu partijas ierosinājuma. Pēc ilgām diskusijām un ostu iebildumiem un sūdzībām, ka nodevas negatīvi ietekmēs to konkurētspēju, koalīcija tomēr vienojās, ka no 2014.gada trim lielām ostām būs jāmaksā nodeva arī valsts budžetā, nevis tikai pašvaldību maciņos, un Satiksmes ministrijai kopā ar Ekonomikas ministriju bija uzdots izstrādāt modeli, kā nodevas tiks administrētas. 

Pēc tam, kad izsludināti grozījumi Likumā par ostām, kas paredz ostu maksājumus valsts pamatbudžetā, finanšu ministram, pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu, ir tiesības vienu reizi ceturksnī atbilstoši faktiski ieskaitītajam ieņēmumu apjomam no ostu maksājumiem palielināt apropriāciju izdevumiem, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti