Balsojums par nodokļu reformas ieviešanai nepieciešamo likumprojektu paketi ir pielīdzināms uzticības balsojumam par valdību. To ceturtdien, 13.jūlijā, kad Saeima ārkārtas sēdē lēma par 11 nodokļu reformas likumprojektu paketes nodošanu komisijām, no parlamenta tribīnes pauda Finanšu ministrijas (FM) parlamentārais sekretārs Edgars Putra (Zaļo un Zemnieku savienība).
Saeimai nodokļu reformas iedzīvināšanai vajadzīgo likumprojektu paketi nāksies skatīt ļoti saspringti – tikai šodien izskatīšanai komisijās nodoti grozījumi desmit likumos un viens jauns likumprojekts. Jau nākampirmdien tos plānots pieņemt pirmajā lasījumā, bet nākamceturtdien – otrajā, galīgajā lasījumā. Saeimas opozīcijas partiju pārstāvji pauž atbalstu atsevišķām nodokļu reformas iecerēm, taču piedāvājumā saskata būtiskus trūkumus.
"Ar vienu roku iedzīvotājiem samazina nodokli par darba ienākumiem. Vienai daļai. Bet tajā pašā laikā „Excel” atkal sarēķina to kompensāciju, kas ir nepieciešama, samazinoties ienākumiem no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Akcīze degvielai celsies, tas skars absolūti visus un arī patēriņa cenas noteikti.
Tiek samazināta tā daļa, ko iedzīvotāji var deklarēt kā savus izdevumus veselībai un izglītībai. Būtībā tiek atvērts ceļš tālākai mikrouzņēmumu iznīcināšanai," atzīmē "No sirds Latvijai" frakcijas vadītāja Inguna Sudraba.
Igors Pimenovs, kurš Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā pārstāv "Saskaņu", ironizē, ka daļa no reformas piedāvājuma, piemēram, reinvestētās peļņas neaplikšana ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN), atbilst tiem priekšlikumiem, ko „Saskaņa” jau vairākus gadus sniegusi ik reizi, kad parlamentā skatīts budžets. Viņaprāt, arī progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieviešana būtu atbalstāma, taču ne tādā veidā, kā to piedāvā valdība.
"Kaut progresija iedzīvotāju ienākuma nodoklī ir apsolīta un daļēji arī izdarīta, tā tiek attiecināta tikai uz algām, nevis uz kapitāla pieaugumu.
Tas nozīmē, ka dividenžu aplikšana ar nodokli nebūs progresīva un lielu, pat milzīgu dividenžu saņēmēji nemaksās lielus nodokļus. Manā skatījumā, tā ir nopietna valdības atkāpe zem turīgo uzņēmēju lobija spiediena," saka Pimenovs.
Savukārt Latvijas Reģionu apvienības pārstāvi Juri Viļumu bažīgu dara piedāvājums jau nākamgad palielināt minimālo mēnešalgu līdz 430 eiro: "Pirmais, kas nāk prātā, ir minimālā alga. Tas skan (..), bet mēs jau iepriekš iestājāmies pret un skaidrojām, ka tas reģionos esošajiem uzņēmējiem ir nāves spriedums pēc būtības. RTU [Rīgas Tehniskās universitātes] pētnieki ir izpētījuši Dobeles gadījumu un secinājuši, ka Dobelē bezdarbs pieaugs no 7% līdz 9%. Tas nozīmē, ka Latgalē tas pieaugs vēl vairāk," vērtē Viļums.
Ņemot vērā, ka priekšlikumu iesniegšanai deputātiem būs atvēlēts pavisam īss laika sprīdis, opozīcija nodokļu reformas likumprojektiem gatavojas iesniegt arī priekšlikumus, kas savulaik jau skatīti, lemjot par valsts budžeta likumprojektu paketi, bet nav guvuši vairākuma atbalstu. Īpašas cerības uz panākumiem opozicionāri gan nelolojot.
Jau ziņots, ka Saeima ārkārtas sēdē ceturtdien, 13. jūlijā, bez plašām debatēm atbalstīja vairāku ar nodokļu reformu saistītu likumprojektu nodošanu izskatīšanai komisijās.
Nodokļu politikas reforma paredz būtiskas izmaiņas IIN un sociālajās iemaksās, jaunu nodokļa maksāšanas režīmu uzņēmumiem un izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem. Tāpat plānots celt azartspēļu un akcīzes nodokļus.
