Runājot "Saskaņas" frakcijas vārdā, deputāts Vjačeslavs Dombrovskis norādīja, ka vairums Latvijas iedzīvotāju uzskata - situācija valstī attīstās sliktā virzienā. "[premjera Krišjāņa] Kariņa valdība atsakās pildīt likumu par mediķu algām. Viņa pateica, ka budžetā nav naudas. Kā tam nav naudas? Jūs saprotat sabiedrības un mediju sašutumu, ka visu laiku lielākajā budžetā nav naudas? Tas ir nožēlojams lēmums," pauda Dombrovskis.
Deputāts kritizēja arī valdības demogrāfijas politiku, sakot, ka šajā jomā Kariņa Ministru kabinets nepiedāvā nekādus papildu risinājumus, bet pat atsakās finansēt skolēniem brīvpusdienas. Tāpat Dombrovskis norādīja uz zinātnes jomu, sakot, ka tai nākamajā gadā ir atvēlēti trīs miljoni eiro. "Kāda ir tā zinātne? Ainavu kataloga izstrāde," pauda Dombrovskis. "Saskaņas" pārstāvis akcentēja, ka netiekot pildīti vēlētājiem dotie solījumi, bet tiekot pildīti solījumi sabiedrotajiem. "NATO līgumā nepieciešams jauns pants. Jāpilda vēlētājiem dotie solījumi. Ko šis budžets saka par jūsu valdību? Jūs nekontrolējat situāciju. Ar visu laiku lielāko budžetu jūs neesat spējuši pārliecināt iedzīvotājus, ka valsts virzās pareizajā virzienā.
Jums, Kariņa kungs, jāsaka patiesība, kas patiesībā notiek ar valsti - ar demogrāfiju un cilvēku aizbraukšanu,"
teica Dombrovskis.
No "KPV LV" ievēlētais neatkarīgais Saeimas deputāts Aldis Gobzems norādot uz premjera Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") pausto par Latvijas virzīšanos Ziemeļvalstu virzienā, norādīja uz sociālo nevienlīdzību, sakot, ka tā ir viena no vislielākajām Eiropas Savienībā. "Ziemeļvalstīs par veselības ministri nekļūst visvairāk svītrotā [politiķe]. Ziemeļvalstīs [Sabiedrības integrācijas fondu] nevadīs [vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura] Pūces dzīvesbiedre, kuru apstiprina Pūces padotais," pauda Gobzems.
Viņš arī kritizēja Kariņu saistībā ar ieceri palielināt valsts finansējumu politiskajām partijām, norādot, ka tā nav solītā nabadzības mazināšana. "Jums, Amerikas pilsonim, nedraud niecīgās Latvijas pensijas. Jūs ar miljonāra algu varat atļauties maksas medicīnu. Es aicinu jūs savu algas pielikumu - kas nākamgad ir 248 eiro - noziedot [medicīnas] māsiņai.
Es savu algas pielikumu aicinu Saeimas administrācijai no nākamā gada nodot konkrētai medmāsiņai.
Aicinu visus ministrus, tostarp [veselības ministri Ilzi] Viņķeli ("Attīstībai/Par!") atdot algas pielikumus medmāsiņām. Mīļā Latvijas sabiedrība - jums jāņem pātaga rokā un jādzen ēzelis Kariņš, lai viņš pildītu savus solījumus. Šī koalīcija to nesapratīs, kamēr jūs nemodīsieties," klāstīja Gobzems.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāts Viktors Valainis pievērsās iecerētajiem grozījumiem "Izglītības likumā", kuri tiek virzīti kopā ar budžetu un paredz noteikt to, ka pašvaldības izglītības iestādes ir tiesīgas īstenot pamatizglītības un vispārīgās izglītības programmas tikai, ja izglītības iestāde atbilst Ministru kabibeta noteiktajam minimāli pieļaujamajam izglītojamo skaitam. Valainis pauda, ka nesen Saeimas Budžeta komisijā izglītības ministre Ilga Šuplinska ("Jaunā konservatīvā partija") atzinusi, ka no 600 skolām kritērijiem neatbilst puse.
"Puse skolu būtu jāslēdz. Pašvaldību savienība izsakās mazliet precīzāk - 176 vidusskolas un 160 pamatskolas būtu jāslēdz.
Kolēģi, cik garas ir debates valdībā par vienas skolas slēgšanu? Šobrīd jūs balsosiet neiedziļinoties. Šis pants no budžeta ir jāizņem. To nevar balsot budžeta paketē," sacīja Valainis.
Savukār no "KPV LV" ievēlētais neatkarīgais Saeimas deputāts Didzis Šmits kritizēja administratīvi teritoriālo reformu, norādot, ka nav nekāda pamata Rēzeknes, Daugavpils un Liepājas kļūšanai par atsevišķām pašvaldībām, bet Jelgavas nē. "Kāda motivācija, izņemto to, ka Jelgavā pie varas ir ZZS. Neesmu redzējis neprofesionālāku reformu," teica Šmits.
KONTEKSTS:
Ministru kabinets 11. oktobrī akceptēja 2020. gada valsts budžeta projektu. Tagad lemšana par budžetu ir Saeimas deputātu rokās. Valsts kopējā budžeta ieņēmumi nākamgad plānoti 9,894 miljardu eiro, izdevumi – 10,002 miljardu eiro apmērā. Budžeta deficīts plānots 0,3% no iekšzemes kopprodukta, ekonomikas izaugsme – 2,8%.
Nodokļu izmaiņas nav paredzētas, bet tiks paaugstināts diferencētais neapliekamais minimums. Prioritātēm atvēlēti nepilni 174 miljoni eiro, no tiem visvairāk mediķu algu celšanai no 1. janvāra. Atbilstoši likumam budžeta papildu finansējumam darba samaksas pieaugumam nozarē 2020.gadā bija jāpārsniedz 100 miljonus eiro, taču tā vietā ir paredzēti aptuveni 43 miljoni eiro, un mediķi solīja protesta akcijas.
Protestēt varētu arī skolotāji, jo no nākamā gada janvāra ir paredzēta pedagogu algu celšana atbilstoši iepriekš valdības apstiprinātajam grafikam, bet to turpmākam pieaugumam no 1. septembra nauda nav paredzēta.
