Raidījuma komanda izvēlējusies mikrouzņēmuma nodokļu režīmu, kas nozīmē, ka vismaz šogad nekādi nodokļi par darba algu nav jāmaksā. Vienīgais nodoklis – 9% apmērā – jāmaksā no tā, cik ieņems no kartupeļu pārdošanas.
Lai nepārkāptu mikrouzņēmuma slieksni, gadā ienākumi nevar pārsniegt 100 000 eiro jeb apmēram 8300 mēnesī. Mazo uzņēmumu pagaidām nereģistrē arī kā pievienotās vērtības nodokļa maksātāju, un tad ieņēmumu slieksnis ir divas reizes zemāks - gadā jāturas 50 000 eiro rāmjos jeb mēnesī jāieņem ne vairāk kā 4200 eiro.
Lai sāktu darbu, bez aptuveni 500 eiro lielas mēneša īres maksas jāsedz arī komunālie rēķini: par elektrību, ar ko darbinās ledusskapjus un fritieri, būs jāmaksā aptuveni 100 eiro mēnesī; par ūdeni, ko izmanto tikai higiēnas nolūkiem, ne ražošanā, - aptuveni 10 eiro. Apsardzes kompānijai ar visu signalizācijas iekārtošanu caurmērā maksā 100 eiro mēnesī. Tad vēl paklāji un dvieļi, kā arī internets, kas nepieciešams, lai darbotos POS terminālis un cilvēki varētu maksāt ar karti. Kopā par visu – vēl 100 eiro mēnesī.
Ar interjeru izpalīdz LTV māksliniece, un ar to komanda ietaupījusi. Bet izkārtne jāizgatavo, galdi un saulessargi jāpērk, kā arī nepieciešamas visādas interjera detaļas – ziedi, salvešu turētāji, kā arī darbiniekiem izgatavojam T kreklus ar "Bistro Frics" simboliku. Lai arī interjerā nav nekas ekskluzīvs, kopējais ieguldījums sasniedz aptuveni 2000 eiro.
Klientu labsajūtai paredzēta arī mūzika, un, lai to atskaņotu, jāmaksā vēl 30 eiro mēnesī par autortiesībām aģentūrai AKKA/LAA un producentu apvienībai LAIPA.
Paredzētajam darba laikam būs nepieciešami četri darbinieki, kuriem maksās minimālo algu, un šī pozīcija izmaksā 1440 eiro mēnesī.
Un finālā kopējās izmaksas, lai pagatavotu 40 mazās frī kartupeļu porcijas un 40 lielās, ir 4077 eiro. Ja izdosies ieņemt visus plānotos 4200 eiro, liela peļņa nesanāks, bet būs apmēram pa nullēm.
Kredīts? Pienāciet pēc gada!
Kamēr tirdzniecība rīt savu gaitu, raidījuma komanda nolemj noskaidrot, kādas izredzes ir šādam mazajam biznesam saņemt aizdevumu, kas nepieciešams ne tikai, lai sakārtotu visu birokrātijas papīrus un saņemtu atļaujas, bet arī lai uzreiz samaksātu par visām izejvielām. Un nav pārsteigums – komercbankas šādus mazos uzņēmējus kreditēt nesteidz, un palīdzīgo roku nesniedz arī valsts atbalsta porgramma “Altum”.
“Swedbank” paskaidro, ka par aizdevuma iespējam var runāt, kad Valsts ieņēmumu dienestā (VID) būs iesniegta pirmā gada bilance. Arī “DNB bankai” ir nepieciešams vismaz viena gada auditētā bilance, kas ir iesniegta VID.
“SEB banka” norāda, ka nebalsta kredītus uz uzņēmuma nākotnes naudas plūsmu, turklāt jauniem uzņēmumiem vajadzīgs arī nekustamā īpašuma nodrošinājums.
“Nordea banka” kredīta izsniegšanu vērtēs, ja uzņēmums nostrādājis divus gadus un strādājis ar peļņu, turklāt šajā bankā “Frica” biznesam kredīts “nespīd” vispār - tā nekreditē sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus.
Kredītu nedod arī banka “Citadele”, bet bankas darbinieks pastāsta par citu risinājumu – “Capitalia” izsniedzot kredītus pret POS terminālu apgrozījumiem. Kredīts pret POS termināla apgrozījumu nozīmē, ka naudu var dabūt, un brīdī, kad klients maksā ar karti, daļa summa pa taisno nonāk kreditoram. Taču piedāvājums ir līdzīgs “ātrajiem kredītiem” - procentu likmes liek šaubīties, vai uzņēmums maz var strādāt ar tādu rentabilitāti. Proti, aizņemoties desmit tūkstošu eiro un kredīta atmaksai novirzot 10% no katra kartes darījuma, nedaudz vairāk kā viena gada laikā atpakaļ jāatdod apmēram jau 15 tūkstoši eiro.
Atliek valsts programma “Altum”, kas piedāvā kredītus mazajiem uzņēmējiem un lepojas, ka pēdējā pusotra gada laikā, piemēram, mikrouzņēmumiem kredītos izsnieguši 16 miljonus eiro ap 1200 projektiem. Tātad vidēji statistiski 13 tūkstošus eiro vienam biznesam.
Pieteikumam jāaizpilda anketa par biznesa ieceri, jāaizsūta paša apraksts, ir pieejama arī rokasgrāmata, kas domāta, lai jaunie uzņēmēji orientētos tajā, ko viņi dara. Taču, izrādās, ka aizņēmumiem vairāk par 7200 eiro nepieciešams pašu līdzfinansējums 10% apmērā. Turklāt uzņēmuma īpašniekam jāgalvo 30% no aizdevuma summas, bet, ja šī summa ir neliela, var būt situācija, ka jāgalvo par visiem 100%, un tam nepieciešama vērtīga ķīla. Ja nav īpašumu, vērtīgu iekārtu vai arī kāda labs drauga ar naudu, kas var būt galvotājs, kredītu nevar saņemt.
Uzņēmējs un ārsts Māris Belte no “Altum” aizņēmies 25 tūkstošus eiro, lai sāktu ražot terapeitiskos lāzerus, kas palīdzot pret locītavu un muguras sāpēm, kā arī pret citām problēmām. Viņš raidījumam pastāstīja, ka viņam bija jāieķīlā savs auto un vēl jāiegulda 10%.
““Altumam” atdošu, bet vienalga es palikšu vēl parādā draugam 10 000. Kopā es būšu izgājis ar gatavu prototipu, bet tomēr man būs parāds 10 000 eiro. Labi, ka ir labi draugi, kas var aizdot!” atklāja uzņēmējs.
Neproti “šiverēt”?
Pēc pirmās “Bitstro Frics” sērijas LTV raidījumam “Aizliegtais paņēmiens” stāstu par savu pieredzi atsūtījuši nu jau bijušie uzņēmēji:
“Mēs arī vairākus gadus iepriekš atvērām nelielu bioloģisko dārzeņu veikaliņu Rīgā, jo dzīvojam netālu no Rīgas un paši strādājam, audzējam, un bija vēlēšanās tirgot tiešām tīru produkciju. Naivi domājām, ka tas būs mūsu bizness. Smieklīgi, tagad to visu atceroties! Bet tad gan lija asaras un nervi bija pabojāti kārtīgi. Visu to likvidējām un laimīgi pabeidzām pa nullēm, nepaliekot nevienam parādā, bet pašiem pat jaunas zeķes nesanāca, ko nopirkt.... Tas viss ir skumji, ļoti skumji.
(..)
Mēs tajā laikā ar vīru nonācām pie secinājuma, ka mazais uzņēmējs var dzīvot tikai tad, ja kādu apšmauc - vai nu valsti, vai darbiniekus. Ja gribi būt godīgs un visiem samaksāt pēc likuma, mazajam ir jāizput. Un nevienam par to nav nekādas intereses. Neproti "šiverēt", tā, lūk!”
