Naftas eksportētājvalstu organizācija OPEC un tās sabiedrotie 2016. gadā vienojās samazināt naftas ieguvi par 1,8 miljoniem barelu dienā, taču realitātē katru dienu tirgū nonāca vēl par vienu miljonu barelu jēlnaftas mazāk. Tas saistāms ar situāciju Venecuēlā, kur ekonomiskās krīzes dēļ naftas ieguve ir ievērojami samazinājusies. Līdzīga situācija ir izveidojusies arī Lībijā, kur naftas ieguves infrastruktūrai nopietnus bojājumus nodarījušas konkurējošo grupējumu cīņas.
Ir pagājuši divi gadi, un Saūda Arābija ar Krievijas atbalstu rosina naftas ieguvi atkal palielināt, lai būtu iespējams apmierināt pieaugošo pieprasījumu un nomierinātu lielākos patērētājus, kā ASV, Indiju, un Ķīnu, kuras sākušas sūdzēties par straujo naftas cenu pieaugumu.
OPEC naftas lietu un enerģētikas ministri ir pulcējušies Austrijas galvaspilsētā Vīnē, lai mēģinātu panākt vienošanos par ieguves apmēru palielināšanu. Taču vienošanās tika apdraudēta Irānas nostājas dēļ. Irāna sākotnēji iebilda pret naftas produkcijas palielināšanu, jo tās naftas industriju apdraud atjaunotās sankcijas pēc ASV prezidenta Donalda Trampa lēmuma izstāties no Teherānas kodolvienošanās.
Irānas naftas ministrs Bidžans Namdars Zanganē uzskata, ka tieši Trampa rīcība ir vainojama naftas cenu kāpumā, savukārt ASV prezidents ir apsūdzējis karteli mākslīgā naftas cenu celšanā. Analītiķi bija prognozējuši, ka maijā atjaunotās sankcijas līdz gada beigām varētu samazināt Irānas naftas ieguvi par trešo daļu. Tas nozīmētu, ka no jaunās vienošanās Irānai būtu salīdzinoši mazs ieguvums, pretstatā lielākajai naftas eksportētājai Saūda Arābijai.
Piektdienas rītā Saūda Arābijas un Irānas ministri sarīkoja divpusēju tikšanos, un tā vien izskatās, ka sarunu dalībniekiem tomēr būs izdevies panākt kompromisu.
Jau pēcpusdienā tika saņemtas ziņas, ka vienošanās par naftas ieguves palielināšanu beidzot ir panākta. Lai gan sākotnēji bija paredzēta miljona barelu naftas papildus iepludināšana, tirgū papildus gan nonāks vien aptuveni 600 000 barelu jeb aptuveni 0,5% no globālā apjoma. Šāds samazinājums tiek skaidrots tieši ar jau minēto atsevišķu OPEC dalībvalstu, īpaši Venecuēlas, nespēju palielināt savus naftas ieguves apjomus, savukārt pārējām valstīm ir liegts šo iztrūkumu kompensēt.
Kā aģentūrai norādījis “S&P Globam” globālais naftas analītiķis Garijs Ross, ar panākto vienošanos pašlaik būs pietiekami, taču ne lai kompensētu Irānas un Venecuēlas eksporta kritumu šī gada ceturtajā ceturksnī. Pēc Rosa vārdiem, pasaulē nav īpaši daudz rezerves kapacitātes un, ja ceturtajā ceturksnī Venecuēlas un Irānas dēļ tiks zaudēts aptuveni miljons barelu dienā, nav zināms, kā šo iztrūkumu kompensēt. Un tas varētu nozīmēt, ka augstas naftas cenas varētu saglabāties ilgāku laiku.
Sagaidāms, ka OPEC grupas pārstāvji atkal varētu tikties septembrī, lai spriestu par iespējamiem šodien noslēgtās vienošanās labojumiem.
