Piedāvātais risinājums
Darba grupas pēdējā sēde trešdien aizkavējās, jo pārāk lielas bija domstarpības par atjaunojamās enerģijas politikas nākotni.
Tiek piedāvāts trīsreiz samazināt izmaksu apjomu atjaunojamās enerģijas atbalstam: no esošā 1% līdz 0,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP). To plānots panākt, ieviešot pasākumu kopumu. Nākamgad valsts plāno izvirzīt jaunas prasības biogāzes stacijām.
Par atjaunojamo elektroenerģiju ražotājus varētu tuvāko divu gadu laikā aplikt ar subsidētās elektroenerģijas nodokli ar 15% likmi. Šis nodoklis jau pastāvēja un tika atcelts, nu to atkal grib atjaunot. Ministrija rēķinoties ar iespējamām tiesvedībām.
2020.gadā plānots reformēt jaudas maksājumu sistēmu un samazināt atbalstīto staciju iekšējās peļņas normu, lai tā nepārsniegtu 9%.
Savukārt pēc trīs gadiem valsts plāno izšķirties par vienu no diviem modeļiem – īstenot tirgus cenas efektivitātes modeli vai ieviest "zaļos sertifikātus". Abi varianti, kā tiek paredzēts, tuvinātu enerģijas iepirkuma izmaksas tirgus cenai.
Pretestība jau tagad
Nākamnedēļ ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens ar šiem priekšlikumiem iepazīstinās valdību: “Skaidrs, ka diskusijas būs ļoti spraigas. Šis nav viegls lēmums. Būs vajadzīga milzīga politiskā griba, lai šo sasniegtu. Tas latviskais veids ir labāk nedarīt neko. Šoreiz es neesmu par to. Es redzu, ka mēs varam būtiski mainīt Latvijas tautsaimniecības modeli, kas varētu būt efektīvs un konkurētspējīgs. Tā kā tā ir liela mūsu atbildība.”
Ja ministrijas ieceres izdosies īstenot dzīvē, valsts atbalsts zaļajai enerģijai samazināšoties aptuveni trīs reizes. Lielākā daļa lēmumu gan būs jāpieņem nākamajai valdībai un Saeimai.
Paredzams, ka reformai būs liela pretestība. Ja tiks atjaunots subsidētās elektroenerģijas nodoklis, OIK saņēmēji sola tiesāties.
Jau tagad “zaļos sertifikātus” līdzīgi kā pārējos priekšlikumus kritizē Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe: „Ja šādus soļus realizē, tad lielāko daļu no zaļās enerģijas uzņēmumiem izslēdz. Tas mērķis, acīmredzot, tāds arī ir.”
Irbe pieļauj, ka daudzi asociācijas biedri vērsīsies tiesā. Netiek izslēgta arī vēršanās Eiropas Komisijā.
Viņaprāt, vienīgā pieņemamā iespēja ir brīvprātīga saistību atpirkšana no uzņēmumiem, ko veiktu valsts. Ekonomikas ministrija šādu iespēju noliedz.
KONTEKSTS:
Īpašu uzmanību OIK sistēma izpelnījās pēc tam, kad žurnālisti atklāja, ka vairāki uzņēmumi varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā – uzņēmumi nav laikā pabeiguši projektus, bet licences saglabājuši, AS "Sadales tīkls" testā padodot jaudu no pārvietojama ģeneratora.
Pēc tam Ekonomikas Ministrija (EM) solīja pārbaudīt visas pagarinātās atļaujas elektrības ražošanai, ko valsts gatavojās iepirkt par paaugstinātu cenu, un vairākiem uzņēmumiem atļaujas anulētas. Daži uzņēmumi gan sākuši vai sola uzsākt tiesāšanos par ministrijas lēmumu anulēt atļaujas, bet ministrija par to nav pārsteigta un gatava aizstāvēt savas pozīcijas.
Lielas diskusijas un asumus izraisīja arī elektrības rēķinu kāpums, ko izraisīja OIK sistēmas maiņa, tagad liekot elektrības patērētājiem maksāt “zaļās enerģijas” komponenti par uzstādītajām jaudām. Pēc šīm diskusijām ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens arī nāca klajā ar ierosinājumu līdz 1. augustam izveidot plānu obligātās iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanai. Tikmēr EM sagatavoja grozījumus Ministru kabineta noteikumos, lai pastiprinātu subsidētās elektroenerģijas ražotāju kontroli.
