Dienas ziņas

Atsakās no kūdras izmantošanas enerģētikā

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Ogu un sēņu tirgotājiem būtu jāveic ienākumu uzskaite

Ogu un sēņu tirgotājus VID mudina uzskaitīt ienākumus

Meža zemeņu, melleņu, sēņu un citu dabas velšu lasīšana ierasti ir piepelnīšanās iespēja. Likums liek tām personām, kuras šādā veidā gadā nopelna vairāk par 3000 eiro, reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam un maksāt nodokļus. Taču praksē mēdz būt pretēji, un visiem Valsts ieņēmumu dienests (VID) nemaz izsekot nevar, tādēļ paļaujas uz tirgotāju godaprātu.

Pilni spaiņi ar gailenēm un dažādām meža ogām šogad bagātīgi pieejami tirgos un ceļu malās pie dabas velšu lasītājiem no dažādiem Latvijas novadiem. Gailenes maksā vidēji no 4–8 eiro litrā, mellenes 5 eiro litrā, lācenes no 6 līdz pat 12 eiro litrā.

“Šogad vispār ļoti daudz ogu, un te arī pagaidām gailenes, bet ogu daudz. Man 4 eiro litrā, bet katrs jau pārdod, kā grib,” pastāstīja gaileņu lasītāja un tirgotāja Tatjana.

“Labākās ražas no Siguldas, no tās puses, no Vangažiem. Kad lietus nolija, tad aug gailenes tikai. Odziņas arī ir. Ļoti daudz meža zemeņu, tagad sākas arī mellenes,” pastāstīja gaileņu un ogu lasītāja un tirgotāja Valentīna.

Par gūtajiem ienākumiem sezonā kā papildu peļņas avotu tirgotāji runā nelabprāt. Turklāt tos ir grūti aprēķināt – viss atkarīgs no sezonas ražas un laikapstākļiem, kā arī pašu vēlmes lasīt.

“Nav nosakāms, tas var būt tūkstotis, bet varbūt tikai simts eiro,” sacīja Tatjana.

“Ogas ļoti grūti lasīt, četras stundas palasi un viss. Ne katru dienu tirgojam, citreiz nedēļā reizi vai divas reizes,” pastāstīja Valentīna.

Likums nosaka – ja peļņa gada laikā no šāda veida tirdzniecības sasniedz trīs tūkstošus eiro, tad jāreģistrē saimnieciskā darbība. Ja peļņa mazāka, iedzīvotāju ienākumu nodoklis nav jāmaksā.

“Galvenais, ko ievērot ir nepieciešams, fiksējam ienākumus, lai varam konstatēt, kurā brīdī tiek pārsniegts šis 3000 eiro slieksnis. Vajadzības gadījumā, ja nepieciešams uzrādīt vai pierādīt, tad ar saviem pierakstiem mēs varam pierādīt, cik mēs esam šajā sezonā vai konkrētajā taksācijas gadā esam nopelnījuši,” norādīja VID Vidzemes nodaļas Konsultāciju daļas konsultante Evija Štālmane.

Sastaptie tirgotāji gan šādus uzskaites žurnālus nemaz neveido, jo peļņa nav tik liela.

Jāatzīmē, ka tādi paši nosacījumi attiecas arī uz tiem, kuri tirgo dabas veltes sociālajos tīklos. Jāievēro arī, ka no sezonas dabas velšu tirgošanas gūtie ienākumi summējas kopā ar tiem ienākumiem, kas gūti, pārdodot ražu arī no savām piemājas saimniecībām, piemēram, āboliem, ziediem, dārzeņiem un tamlīdzīgi.

Iespēju robežās Valsts ieņēmumu dienests pārbauda. Protams, ja tirgū inspektors prasīs uzrādīt ienākumus, prasīs arī ogu izcelsmi uzrādīt, ka šīs ogas ir lasījis, nevis iepircis un pēc tam tālāk pārdod.

Ja ogas tiek no kāda cita lasītāja iepirktas un pēc tam pārdotas, tad jau ir jāreģistrē saimnieciskā darbība,” skaidroja VID pārstāve.

VID redzeslokā ik gadu nonāk vidēji 20 personas, kuras nav reģistrējušas saimniecisko darbību gadījumos, kad tas bijis jāveic. Šīm personām VID sūta vēstuli ar aicinājumu sakārtot darījumus, taču praksē tas nenotiek. Dienestā arī atzīst – nav tādas statistikas, cik personas reģistrē sevi kā saimnieciskās darbības veicējus tieši ogu un sēņu lasīšanas ieņēmumu dēļ.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt