Panorāma

Džeikobss: Lielbritānijas izstāšanās no ES padarīs vājākas abas puses

Panorāma

Alus meistaram Kārlim Zālītim – 90!

Ogu audzētājiem šogad laba raža

Ogu audzētāji «Mazkuģniekos» par strādnieku trūkumu nesūdzas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Kamēr ogu audzētāji no lauka vāc pēdējo zemeņu ražu, tikmēr saulē briest avenes, upenes un sarkani krāsojas jāņogu ķekari, kas uz tirgus letes nonāks pēc nedēļas. Vandzenes pagasta “Mazkuģnieku” saimniecībā, kur 15 hektāros audzē ogas, atzīst, ka ar ogu audzēšanu pieticīgi izdzīvot var, un arī par strādnieku trūkumu te nesūdzas.    

“Mazkuģnieku” zemeņu laukā astoņos no rīta ogu lielums gandrīz jau nolasīts. Te darbus sāk rītausmā, un ap desmitiem tikko lasītās ogas jau ir tirgū.

“Atšķirībā no citām saimniecībām mums par laimi nav problēmu, ir strādnieki, kas strādā 15 gadus, daļa no viņiem strādā no pavasara līdz vēlam rudenim,” atklāj  saimniecības “Mazkuģnieki 2” īpašniece Laura Lormane

Šogad pirmo gadu pieteikušies četri skolēni vasaras darbam. Meitenes ir čaklas.

“Ir jau grūti lasīt, bet par padarīto gandarījums. Meita man no trīs mēnešu vecuma šeit ratos uzauga. Četri bērni – visi ir zemeņu laukā pabijuši,” stāsta ogu lasītāja Diāna Lāža.

Vasaras darbam pieteikusies arī Diānas meita. Skolēniem pusi algas maksās valsts, pusi darba devējs. Meitenes atzīst, ka zemeņu lauks nav izprieca, bet doma par atalgojumu atvieglo ciešanas.

“Es domāju iegādāties jaunu telefonu.. Sāp kājas un mugura un ir grūti piecelties, bet dabūsim naudu,” saka ogu lasītājas Ance un Lana.

Pārējie sezonas strādnieki, par kuriem darba devējam jāmaksā nodoklis, saņem pēc padarītā. Ogu spainīšus darba beigās nosver, un par katru kilogramu lasītājs saņem 45 centus. Čaklākās lasītājas dienā salasa no 30 līdz 50 kilogramiem ogu, pūles ir to vērtas.

Jautāta, vai saimnieki var izdzīvot, 15 hektāros audzējot zemenes, avenes, upenes un jāņogas, Laura saka: “Tā pieticīgi var.”

“Ziemā ņemu atvaļinājumu, bet, ja grib kaut ko attīstīt, tad vajag ziemā ko citu, un, tā kā mēs mēģinām iztikt bez kredītiem, tad vajag atrast citu iztikas avotu,” piebilst saimniece.

Saimnieces meita Elīna atzīst, ka ir sapratusi – par lielo algu Anglijā stiprāka ir vēlme būt savās mājās, ģimenes un draugu vidū. Pēc sešiem viesstrādnieces darbā pavadītiem gadiem Elīna atgriezusies un nodarbojas ar ogu realizāciju. 

“Dažas dienas ir bijis grūti, žēl ka ogas paliek pāri. Kauguros cilvēki pirka par 20 centiem lētākās poļu ogas, mūsu ne. Tagad vedam uz Centrāltirgu, daļu pārdodam Mērsragā.  Visi prasa, kad būs lētāk, bet lētāk jau nebūs, zemenes iet uz otru pusi,” saka Elīna.

Pēc nedēļas "Mazkuģniekos" sāksies aveņu lasīšana. Un ir arī lauki, kas domāti pašlasītājiem.

“Tas ir populāri. Mums brauc no Rīgas, arī tepat no Kurzemes katru gadu ar bērniem, draugiem. Par katru pašu salasīto kilogramu prasām 1,7 eiro, tirgū ir trīs, četri, pieci eiro. Tas atmaksājas. Brīvā dabā, bērniem prieks,” saka Laura.

Saimniecība pamazām tiek paplašināta, iegādājoties jaunas, ražīgākas aveņu šķirnes. Pērn bijusi aveņu rekordraža – no nepilna pusotra hektāra novākts 20 tonnu ogu. Avenes prasa vairāk darba nekā zemenes, taču tas atmaksājas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti