Viņa raidījumā teica, ka akūto darba roku trūkumu ogu vākšanas sezonā risina dažādi, tostarp trūkstošos strādniekus meklējot darba biržā. "Taču atrast sezonas strādniekus ir grūti," atzina Rudzāte un piebilda, ka šāda problēma ir arī citiem ogu audzēšanas nozarē strādājošajiem.
Ogu audzētāja klāstīja, ka vienam zemeņu audzētājam šogad vajag 180 strādnieku, bet ir tikai 130. Viņa pati darba roku trūkumu šogad risina, uzaicinot viesstrādniekus no Ukrainas. Tiesa, lai to izdarītu, ir jākārto "smagas formalitātes", turklāt algā jānodrošina ne mazāk kā 765 eiro.
Viņasprāt, pašreizējie nosacījumi viesstrādnieku ievešanai nav izdevīgi tiem uzņēmumiem, kas vēlas izmantot mazāk kvalificētu darba spēku. Bet tie ir labvēlīgi tiem komersantiem, kas vēlas piesaistīt augstas raudzes speciālistus.
Pēc ogu audzētājas teiktā, arī pašmāju cilvēki saimniecībā varētu nopelnīt tuvu 700 eiro bruto algu mēnesī, taču pie nosacījuma, ja centīgi strādātu. Vidēji dienā saimniecībā "Melnā oga" var nopelnīt 25 eiro, stāstīja Rudzāte.
Biedrības "Lauksaimnieku apvienība" izpilddirektors Dins Cielavs Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" atzina, ka darba devēji par sezonas darbu laukos gatavi maksāt "ne mazu" algu, taču nereti trūkt informācijas par vakancēm laukos.
Tāpēc informācija par darba iespējām būtu jāaktualizē medijos. Apsveicama ir ideja par reģionālo darba biržu izveidi, ko rosina Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA), teica Cielavs.
Vēstīts jau, ka tuvākajā laikā NVA sadarbībā ar biedrību "Lauksaimnieku apvienība" veidos reģionālās darba biržas ar nolūku piesaistīt sezonas darbos pašreizējos bezdarbniekus, kā arī citus interesentus.
