Problēmu rada tas, ka ES pēc nedēļas tiks atņemts tās lielākais ogļu piegādātājs. Proti, dalībvalstis aprīlī noteica sankcijas Krievijas oglēm, aizliedzot turpmāku importu, sākot no 10. augusta. Tas nozīmē, ka 2 miljoni tonnu ogļu, ko vēl jūlijā bija plānots saņemt no Krievijas, būs pēdējais šāds sūtījums, izdevumam “Politico” sacīja tirgus izpētes uzņēmuma “Argus Media” vecākais analītiķis Alekss Takrahs. Viņaprāt, ņemot vērā gan šīs sankcijas, gan nopietnas loģistikas problēmas saistībā ar ogļu iegūšanu un transportēšanu no citurienes, ogļu iegūšana pietiekamā apjomā šajā ziemā noteikti būs izaicinājums. 

Potenciālo piegādātāju vidū ir Indonēzija, Dienvidāfrika un Kolumbija, taču ES dalībvalstis saskarsies ar "ārkārtīgi augstām cenām", jo visā blokā parasti tiek izmantotas īpaši augstas kaloritātes ogles, norādīja Takrahs. Aplūkojot Roterdamas ogļu cenu indeksu (API2) redzams, ka ogļu cenas jau pirms nepilnām divām nedēļām sasniedza 380 ASV dolāru par tonnu jeb četras reizes vairāk nekā šajā laikā pērn.

Liela daļa ES esošo ogļu ierodas caur Amsterdamas, Roterdamas un Antverpenes ostām un tiek pārvietotas pa Reinas upi.

Jūlijam neraksturīgi augstās temperatūras dēļ upes ūdens līmenis ir pazeminājies līdz 65 centimetriem, par divām trešdaļām samazinot kravu daudzumu, ko baržas var pārvadāt.

Spēkstacijām parasti ir savas noliktavas un ogles, kuras tām nevar piegādāt, parasti tiek uzglabātas ostās, lai gaidītu tālāku transportēšanu, taču ogļu uzkrāšanas vietas Eiropas ostās tuvojas maksimālajam līmenim. 

Saskaņā ar ogļu tirdzniecības asociācijas “Euracoal” datiem ostās iestrēguši aptuveni 8 miljoni tonnu ogļu. Deficīts, visticamāk, visintensīvāk būs jūtams Polijā un Vācijā. Lai samazinātu gāzes patēriņu, arī Vācija intensīvāk izmanto ogles. 

Globālās enerģētikas politikas centra pētnieks Kriss Bateils uzskata, ka Vācijai nav izvēles: “Es nedomāju, ka viņiem izvēle, ja vien viņi nesāk slēgt daļu ekonomikas, normēt elektrību, kas ir ārkārtīgi sāpīgi un dārgi. Viņiem tiešām nav izvēles.”

Savukārt Potsdamas Universitātes enerģētikas profesors Johans Lillestams uzsvēris, ka ogļu izmantošana ir tikai pagaidu risinājums: “Tās nav lieliskas ziņas, bet tā īsti nav arī katastrofa. Jo tas būs pagaidu pasākums un lēmums par atteikšanos no oglēm joprojām ir spēkā, un ogles pazudīs no enerģijas aprites līdz 2038. gadam.”

Deficīts Vācijā, kas pagājušajā gadā sastādīja 37% no ES kopējā akmeņogļu un brūnogļu patēriņa, būtu īpaši sāpīgs tērauda un ķīmiskās rūpniecības nozarei. Tiks ietekmēta arī elektroenerģijas ražošana, bet mazākā mērā.

Vācijas valdība var būt spiesta īstenot stingrākus enerģijas normēšanas pasākumus, ja Krievija slēgs gāzes piegādes vai loģistikas problēmas turpinās apgrūtināt ogļu piegādes. Vācijas Klimata ministrijas pārstāvis sacīja, ka spēkstaciju operatori ir apliecinājuši likumdevējiem, ka viņiem ir pietiekami daudz ogļu, lai kompensētu turpmāk nepieejamās Krievijas ogles.

Polijā cilvēki bažījas par ogļu trūkumu un cenu kāpumu. To, ka ogles kļuvušas dārgākas, apliecināja arī Polijas iedzīvotāja Kristina: “Pirms gada es nopirku ogles par 1000 zlotiem [210 eiro], bet tagad cena ir uzkāpusi līdz 2000 zlotiem [420 eiro]. Tik daudz neesmu maksājusi nekad. Ja man būtu tikai pensija, no kuras dzīvot, tad man ikmēneša pensija būtu jātērē par tonnu ogļu, un ko tad? Kā es dzīvotu?”

Saskaņā ar domnīcas “Polityka Insight” vecākā enerģētikas analītiķa Roberta Tomaševska aprēķiniem

aptuveni 2 miljoni mājsaimniecību Polijā joprojām izmanto apkurei akmeņogles, un katrā ziemā saimniecībā tiek sadedzinātas vidēji 3 tonnas.

Pirms kara Ukrainā šim nolūkam Polija no Krievijas ik gadu importēja ap 7 miljoniem tonnu ogļu. Krievijas ogļu embargo dēļ pastāvot "ļoti milzīgs risks, ka dažām mājsaimniecībām nepietiks ogļu", viņš sacīja. Analītiķis lēsis, ka Polijai ziemā pietrūks 1 līdz 2 miljoni tonnu ogļu. Lai ziemā nodrošinātu poļiem apkuri, Polijas parlaments pieņēma likumu par oglekļa emisijas kvotu. Katra mājsaimniecība, kas apkurei izmanto ogles, var saņemt subsīdijas 3000 zlotu jeb 631 eiro apmērā. 

Tikmēr Polijas premjers Matuešs Moraveckis norādījis, ka ogļu rezerves ir pietiekamas: “Jau no paša sākuma, no marta, aprīļa un jūnija, kuģi ar importētām oglēm ārpus Krievijas dodas uz Poliju papildināt ogļu krājumus. Pirmkārt, ogļu krātuves nav tukšas, otrkārt, mēs iegūstam ogles no daudzām pasaules valstīm. Šīs ogles nodrošina apkuri un enerģiju siltumcentrālēm, spēkstacijām un galvenokārt mājsaimniecībām gandrīz trīs miljoniem mājsaimniecību.”

Polijas enerģētikas ministre Anna Moskva atzinusi, ka valdība "saskaras ar sarežģītu uzdevumu", lai pārvarētu loģistikas problēmas ar piegādēm. Taču arī viņa noraidīja apgalvojumus, ka ziemai nepietiks ogļu, norādot, ka tiek apspriesti jauni piegādes līgumi. Izdots arī rīkojums valstij piederošajām ogļu kompānijām līdz 31. augustam iepirkt 4,5 miljonus tonnu ogļu. Tāpat, lai palielinātu ogļu pieejamību, valdība uz 60 dienām ieviesusi jaunu regulu, kas "uz laiku aptur esošās kvalitātes prasības" dažiem ogļu veidiem, ko mājsaimniecību vajadzībām pārdod tirgū.