ĪSUMĀ:
- Rīgas ostā dārgs projekts, lai ogļu kravas pārceltu otrpus Daugavai.
- Pašlaik ogles ir 39% no kravu apjomiem Rīgas ostā.
- Virkne valstu un kompāniju sola pārtraukt ogļu izmantošanu līdz 2030.gadam.
- Eksperts: Latvija kā tranzīta platforma var zaudēt nozīmīgus kravu apjomus.
- Rīgas ostā nesteidz satraukties, bet tiekot strādāts pie citu kravu piesaistes.
- Ministrs mudina tranzīta biznesu pielāgoties, bet uzņēmēji kritizē tarifu politiku.
Vērienīgs projekts ogļu pārcelšanai
Latvijas tranzīta biznesa vēsturē lielākā projekta – Krievu salas attīstīšanas – tuvojas beigām. Dzelzceļa infrastruktūra tur ir praktiski gatava, arī uzņēma “Strek” terminālis gandrīz gatavs. “Riga Coal terminal” nedaudz atpaliek, bet gada beigās arī tam jābūt gatavam.
Paredzēts, ka drīzumā ogļu pārkraušana no Rīgas centra nonāks Krievu salā. Tur uzbūvēts 24 metrus augsts žogs ogļu putekļu aizturēšanai. Tāpat tapušas četras piestātnes ar padziļinājumiem, dzelzceļa stacija, slēgtais angārs vagonu izkraušanai, piebraucamie ceļi. Neskaitot privātas investīcijas, projektā ieguldīti 150 miljoni eiro, no kuriem pusi solīja Eiropas Komisijā. Nākamgad martā Eiropas Komisijas pārstāvji ieradīsies Rīgā, lai pārliecinātos, ka nauda iztērēta atbilstoši iecerei.
Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš jūlijā izrādīja tranzīta cerību salu.
“Ja raugās uz perspektīvu, ka viena vai cita iemesla dēļ ogļu nebūs, pati uzbūvētā infrastruktūra ir multifunkcionāla, izņemot lejamkravas,” atzina Zeltiņš.
Osta veiksmīgos gados pārkrāva 14 miljonus tonnu ogļu. Pērn tie bija 11 miljoni tonnu, bet šogad 12 miljoni tonnu, jo Krievijas ostā Ustjlugā labots aprīkojums un daļa ogļu nonāca arī līdz Latvijai.
Pašlaik ogles ir 39% no kravu apjomiem Rīgas ostā.
Tās vienīgais piegādātājs ir Krievija, kuras ogļu eksporta 6% tiek vesti caur Rīgu. Galvenais to pircējs ir Eiropas Savienība, kur nonāk 83% Rīgā pārkrauto ogļu.
Klimata līgums paredz atteikties no oglēm
Taču problēma var slēpties Parīzes nolīgumā, kas paredz atteikties no tāda neekoloģiska kurināmā kā ogles. Pērn Vācijas pilsētā Bonā notika ANO 23. Klimata konference, kurā 34 valstis un reģioni un 24 kompānijas iestājās aliansē pret oglēm. Tās vienojās attiekties no ogļu izmantošanas enerģētikā.
“Kopš Bonā tika parakstīta alianses deklarācija aizvien vairāk valstu, reģionu un kompāniju pievienojās solījumam pārtraukt ogļu izmantošanu līdz 2030.gadam. Valstis apņēmās pakāpeniski attiekties,” informēja Eiropas Klimata tīkla ogļu politikas koordinatore Džoanna Flisovska. Piemēram, Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņoja, ka valsts ogļu termoelektrostacijas tiks slēgtas jau 2021.gadā.
Šogad Polijā notiks kārtējā Klimata konference, un gaidāms, ka minēto valstu un organizāciju sarakstā varētu būt papildinājumi. Pašlaik tiek gaidīts Vācijas lēmums – vai tā attieksies no oglēm. Tieši šī valsts ir galvenā ogļu importētāja Eiropā.
“Pagājušajā gadā Vācijas valdība organizēja īpašu komisiju par pilnīgu atteikšanos no oglēm līdz 2030.gadam. galvenais jautājums ir tikai par to, vai komisija pieņems lēmumus gana ātri, lai izpildītu Parīzes nolīguma prasības,” stāsta Flisovska.
Uz to norāda arī "RB Rail" biznesa attīstības vadītājs Kaspars Briškens: “Kopš 2000.gadu sākumā Vācija mērķtiecīgi īsteno enerģētikas stratēģiju, kuras ietvaros vēlas fosilo kurināmo aizstāt ar atjaunojamo enerģiju. Pašlaik Vācijā enerģētikā ogles ir 40%, un pēdējos trīs gados ik gadu notiek ogļu importa kritums. Lielākais partneris ogļu importā ir Krievija, kura piegādā 40% no tā kopējā apjoma Vācijā.”
Vai ogļu kravas strauji saruks?
"RB Rail" pārstāvis ir pārliecināts – ja Krievijas ostā Ustjlugā šogad nebūtu remonti, tad Latvijā būtu redzams ogļu pārkraušanas apjomu kritums. “Latvija kā tranzīta platforma var zaudēt pietiekami nozīmīgus apjomus. Es netiktu, ka piecu gadu laikā šis apjoms kritīsies līdz nullei, bet nevaru arī piekrist ostas viedoklim, ka šis apjoms saglabāsies nedaudz virs 10 miljonu tonnu līmeņa. Es domāju, ka patiesība būs kaut kur pa vidu,” saka Briškens.
Iespējams, paredzot problēmu rietumos, Krievija attīsta pārkraušanas potenciālu austrumos. Ostā Habarovskas apgabalā notiek modernizācija, kas ļaušot ostā pārkraut līdz 40 miljoniem tonnu gadā. Nevajadzētu aizmirst arī par konkurenci ar Ustjlugā ostu.
Tomēr Rīgas brīvostas pārvaldes vadītājs uzstāj – pagaidām var kraut mierīgi. “Ja skatāmies uz nākamajiem pieciem gadiem, es domāju, ka diez vai kardināli kaut kas mainīsies. 12 gadi ostā ir diezgan daudz. Mēs šādu jautājumu ņemam vērā un aktīvi strādājam citu kravu piesaistei. Tas nav noslēpums, ka arī šogad ostā aug citu kravu konjunktūras, arī graudi,” stāsta Zeltiņš.
Satiksmes ministrs Uldis Augulis (Zaļo un Zemnieku savienība) pārliecināts, ka šis jautājums nav tikai valdībai, bet arī pašiem uzņēmējiem. Jāprot pielāgoties. “
2030.gads ir pietiekoši tālu, un uzņēmējiem pašiem ir jāskatās, kas notiek pasaulē, un jācenšas pārorientēt savs bizness,” saka Augulis.
Tikmēr uzņēmēji raida pārmetumus valsts virzienā. “Tarifu veidošanas sistēma Latvijā ir nedaudz šķība. Tas, kas interesē “Latvijas dzelzceļu” vai ostas, ir pieaugumā tonnās. Viņi vārdos saka, ka ir ieinteresēti konteineru plūsmās, bet viņu ieņēmumi un peļņa ir no tonnām.
Un tas jau saknē ir ielikts – ja būs izvēle starp oglēm vai konteineriem, vieglāk izvēlēties ogles.
Domāju – ar to nodarbosimies tik ilgi, kamēr tas nāks,” saka Latvijas Loģistikas asociācijas vadītājs Normunds Krūmiņš.
Iespēja noskatīties LTV 7 sižetu krievu valodā:
