Rīta intervija

Intervija ar NEPLP priekšsēdētāju Aiju Dulevsku

Rīta intervija

Intervija ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu

OECD: Sarunas ar Latviju notiek par korupciju un valsts uzņēmumu pārvaldi

OECD: Sarunas ar Latviju vēl notiek divos jautājumos: korupcija un valsts uzņēmumu pārvalde

Lai arī vairums sarunu sadaļu starp Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizāciju un (OECD) un Latviju ir noslēgtas, tomēr ir divi jautājumi, kuros punktu vēl nevar likt - korupcija un valsts uzņēmumu pārvaldīšana, intervijā Latvijas Radio pirmdienas rītā saka OECD iestāšanās koordinators Nikolā Bonuči.

Vēl šogad plāno pabeigt 2013. gadā aizsāktās sarunas par Latvijas pievienošanos Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācijai jeb OECD. Tieši OECD rekomendācijas ir pamudinājušas Saeimu pieņemt jaunu Publisko personu kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu, kā arī grozījumus Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likumā un vairākos citos likumos.

Korupcijas līmeni un valsts uzņēmumu pārvaldi, iespējams, monitorēs arī pēc iestāšanās

Latvijas Radio (LR): Latvijas Ārlietu ministrijas mājaslapā publicētā paziņojumā ir teikts, ka šobrīd sarunas par Latvijas pievienošanos OECD ir iegājušas finiša taisnē. Kā jūs raksturotu šo procesu? Tas bija veiksmīgs vai tomēr ir vēl palikušas kādas problēmas?

Bonuči: Iestāšanās procesu var salīdzināt ar maratona skriešanu. Tas ir ilgs process. Mēs ar Latviju strādājam vairāk nekā trīs gadus. Ir jāsper daudzi soļi, sarunu procesā bija iesaistīta 21 OECD komiteja. 16 komitejas jau ir pabeigušas savu novērtējumu, divas ir tā pabeigšanas procesā un vēl dažas pie tā vēl strādā.

Sarunu process ir bijis veiksmīgs, bet par dažiem jautājumiem mums ir bijušas diskusijas par problēmām, kuru risināšanai nepieciešamas izmaiņas kā likumdošanā, tā arī praksē.

Bet man jāteic, ka Latvijas amatpersonas vienmēr ir bijušas ārkārtīgi atsaucīgas un dedzīgas, pieņemot izmaiņas, ko piedāvā OECD.

LR: Līdz šim OECD ekspertu rekomendācijas ir pildījušas sava veida vadlīniju lomu. Vai mēs varam sagaidīt vēl jaunas vadlīnijas, vai tomēr tagad process ir gandrīz pabeigts?

Bonuči: Nē, kā es jau teicu, mēs esam sasnieguši finiša taisni. Ir divas jomas, kurās šādi tādi darbi vēl jāpadara.

Pirmā ir saistīta ar rekomendācijām, ko sniegusi darba grupa kukuļošanas apkarošanas jautājumos.

Latvija pievienojas starptautiskai konvencijai, ko OECD ir parakstījusi pirms vairāk nekā 15 gadiem. Pagājušā gada decembrī šī darba grupa ir nākusi klajā ar noteiktu skaitu rekomendāciju. Dažas no šīm rekomendācijām jau ir pārņemtas, bet par pāris rekomendācijām mēs vēl diskutējam.

Otra joma, par kuru mēs vēl arvien diskutējam ar Latviju, ir nepieciešamie uzlabojumi valstij piederošo uzņēmumu korporatīvajā pārvaldībā.

Kā jūs zināt, OECD šo uzskata par svarīgu jomu. OECD nav noteikta skatījuma uz privatizāciju, bet mums ir savs skatījums par to, kā ir jāpārvalda valstij piederoši uzņēmumi. Reformas, ko Latvija līdz šim ir veikusi, ir vērstas pareizajā virzienā, bet vēl ir gana daudz lietu, pie kā jāpiestrādā.

LR: OECD nepieprasa tikai formālus uzlabojumus, jums jāredz, ka tas patiešām darbojas arī reālajā dzīvē?

Bonuči: Protams, lai redzētu, vai kaut kas strādā, vispirms ir jāpieņem likums. Formāli uzlabojumi vienmēr ir vajadzīgi, taču es piekrītu, ka OECD vēlas redzēt ne tikai likumus, bet arī prakses. Jomās, kur mēs esam piedāvājuši nozīmīgas izmaiņas, viena lieta ir atzīt, ka tās ir iespējams, bet otra – demonstrēt, ka tās ir efektīvas.

Tādēļ vairākās jomās Latvijā tiks veikts monitorings arī pēc pievienošanās OECD. Iespējams, tās būs divas jau pieminētās jomas.

Bet jāteic, ka tas ir jau nākamais solis pēc pievienošanās.

LR: Vispirms kā nozīmīgākā problēma tika minēta valstij piederošo uzņēmumu pārvaldība, pēc tam – korupcija un naudas atmazgāšanas novēršana Latvijas bankās. Vai tagad šīs problēmas ir novērstas?

Bonuči: Ir skaidrs, ka ir paveikts liels darbs. Es pats šādu novērtējumu nevaru dot, tā nav sekretariāta funkcija. Sekretariāts ir godprātīgs darbinieks. Savukārt tie, kam jāvērtē, vai paveikts pietiekami, ir OECD dalībnieki. OECD dalībnieku tikšanās notiks martā, kad arī apspriedīs problēmas, kas saistītas ar kukuļošanas apkarošanu, ieskaitot arī jūsu pieminēto cīņu ar naudas atmazgāšanu. Aprīlī būs secinājumi par valsts uzņēmumu pārvaldību. Tas, ko es pilnīgi noteikti varu pateikt jau tagad, - tas, ko pēdējā pusotra gada laikā Latvija šajā jomā ir paveikusi, ir visai iespaidīgs.

Zakuļa demisijā nav bijis OECD spiediena

LR: Kā jūs, iespējams, jau zināt, aptuveni pirms mēneša atlūgumu iesniedza Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Kristaps Zakulis. Latvijā izskanēja spekulācijas, ka tas noticis OECD un ASV spiediena dēļ. Kā jūs to komentētu?

Bonuči: Es nevaru komentēt…nē, es varu komentēt, ka no OECD puses nav bijis absolūti nekāda spiediena! Kā jau teicu, OECD eksperti ir pieprasījuši veikt noteiktus uzlabojumus, taču tie ir publiskoti dokumentā, kas ir pieejams mūsu mājaslapā. Tur nav nekā apslēpta.

Es nezinu, kāds bija atlūguma iemesls, taču tam noteikti nav nekāda sakara ar mums.

Man par to nekas nav sakāms, jo šis jautājums nebija mūsu diskusiju fokusā. Mūsu diskusijas fokusā bija nevis persona, bet gan, pirmkārt, likumdošana un, otrkārt, administrēšanas un atbildīgo institūciju prakse, bet ne konkrēta amatpersona.

LR: Bet dažkārt konkrētai amatpersonai ir nozīme.

Bonuči: Jā, bet institūcijā, kas reāli strādā, personai nav jābūt nozīmīgai. Tas, ko es saku, es piekrītu, ka Latvijā ir noteikta situācija un tas tiek respektēts. Dažādu iemeslu dēļ vairākās Latvijas bankās glabājas daudz naudas, kas nepieder Latvijas rezidentiem.

Manuprāt, ir skaidrs, ka pastāv naudas atmazgāšanas vai korupcijā iegūtas naudas atmazgāšanas risks.

Kukuļošanas apkarošanas darba grupai tas radīja bažas. Tādēļ arī savās rekomendācijās šī darba grupa uz to fokusējās. Taču, kā es jau teicu, mūs neinteresēja konkrēta amatpersona, mūs interesē likumdošanas izmaiņas, dažas no kurām jau ir pieņemtas, kā arī izmaiņas institūciju struktūrā un to stiprināšana. Es uzskatu, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir nozīmīga institūcija, kura, iespējams, ir jāstiprina, jo tas ir pašas Latvijas interesēs.

OECD - lētākais konsultants

LR: Un visbeidzot viens, iespējams, dīvains jautājums. Pēdējo mēnešu laikā daži Latvijas politiķi ir nākuši klajā ar paziņojumiem: „Mēs neredzam nekādu labumu, ko Latvija iegūs no dalības OECD.” Vai jūs, lūdzu, varētu viņiem izskaidrot, kādi būs Latvijas ieguvumi no dalības OECD?

Bonuči: Šis jautājums vispirms būtu jāadresē valdībai. Bet es noteikti varu atbildēt. Ir vairāki labumi.

Pirmkārt, ir ieguvumi no reformu procesa, vairākas reformas, ko Latvija ir veikusi pēdējo divu trīs gadu laikā, ir notikušas, atsaucoties uz OECD ieteikumiem. Taču tās ir svarīgas ne tik daudz OECD, cik pašai Latvijai, tās ekonomikai un cilvēku labklājībai.

Esot OECD dalībvalsts, Latvija varēs daudz mācīties no citām valstīm. OECD ir labākā organizācija, kur ļoti atvērtā veidā diskutēt par aktuālām problēmām. Mēs visi saskaramies ar vieniem un tiem pašiem izaicinājumiem. Mēs visi saskaramies ar ienākumu nevienlīdzību, pieaugošu sabiedrības novecošanos, klimata pārmaiņām. OECD ir unikāls multilaterāls veidojums, tā ir vienīgā multidisciplinārā organizācija. Bet pēdējos gados OECD ir veikusi vairākas pavisam konkrētas darbības, kas dos labumu ne tikai Latvijai, bet gan ikvienai no OECD dalībvalstīm. Piemēram, mūsu programma ķimikāliju jomā, viena vienīga programma, kas ļaus uzņēmējiem un valdībām viena gada laikā ietaupīt ap 150 miljonus eiro.

Mums ir nodokļu informācijas automātiskās apmaiņas sistēma, kas principā nozīmē, ka vairs nebūs iespējams noslēpties, lai izvairītos no nodokļiem. Mūsu dalībvalstīm tas nozīmē iespēju atgūt nedeklarētos nodokļus astronomiskā – 48 miljardu eiro apmērā. Taču, kā jau es teicu, paši svarīgākie ieguvumi tādām valstīm kā Latvijā ir nesataustāmie ieguvumi. Piemēram, jūsu ierēdņi varēs regulāri kontaktēties ar ekspertiem, kas saskaras ar tādām pašām problēmām un grūtībām un pagātnē pieļāvuši kļūdas, kuras jūs, iespējams, neatkārtosiet, jo varēsit mācīties no pagātnes kļūdām. Bez tam OECD veic dažādus pētījumus, kas valstīm ārkārtīgi noderīgi. Tādā ziņā OECD ir daudz lētāks nekā jebkurš konsultants, ko jūs varētu nolīgt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt