OECD pozitīvāk novērtē ekonomikas stāvokli pasaulē

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) samazinājusi pasaules ekonomikas krituma prognozi šim gadam. Situācija uzlabojusies, pateicoties valstu rīcībai, lai novērstu Covid-19 pandēmijas sekas. Tomēr arī atlabšana varētu aizņemt vairāk laika, nekā sākotnēji domāts, norādīts Ekonomikas sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD sagatavotajā ekonomikas pārskatā.  

Koronavīruss ir radījis pamatīgu triecienu pasaules ekonomikai. Nekas tāds nav redzēts kopš Otrā pasaules kara. Tā norāda OECD galvenā ekonomiste Lorānsa Bone. Valdību rīcība daudzviet ir palīdzējusi mazināt negatīvās sekas, ko radīja ar koronavīrusu saistītie ierobežojumi. Tomēr ir svarīgi turpināt atbalstu gan bez darba palikušajiem iedzīvotājiem, gan arī uzņēmumiem.

Turklāt OECD galvenā ekonomiste mudina valdības neatkārtot iepriekšējā krīzē pieļautās kļūdas. Vēl nav pienācis laiks savilkt jostas un mazināt izdevumus.

“Iepriekšējās krīzes laikā izdevumu samazināšana notika pārāk ātri. Vēl pienāks laiks sakārtot valsts finanses. Bet tas nav jādara 2021. gadā,” norādīja ekonomiste.

Bone pauda, ka pārāk strauja izdevumu samazināšana var kavēt ekonomikas izaugsmi tuvākajos gados un būtiski palielināt bezdarbu.

OECD pozitīvāk novērtē ekonomikas stāvokli pasaulēArtjoms Konohovs

Tāpat ir svarīgi mazināt pārvietošanās ierobežojumus. Tie mēneši, kuru laikā daudzi eiropieši un citu pasaules reģionu iedzīvotāji bija spiesti palikt mājās, radīja pamatīgus zaudējumus ekonomikai. Tādēļ turpmāk būtu vēlams piemērot ierobežojumus, kas skar šaurāku teritoriju un iedzīvotāju grupu.

Būtisks faktors, kas kavē ekonomikas atgūšanos, ir arī pārliecības un drošības sajūtas trūkums, saka OECD ekonomiste.

“Lai ekonomikas atlabšana turpinātos cilvēkiem, ir vajadzīga lielāka drošības sajūta. Mēs redzam, ka situācija ir ļoti sarežģīta. Cilvēki joprojām ārkārtīgi baidās doties uz sabiedriskām vietām. Un tas nav atkarīgs no tā, kur viņi dzīvo vai kā vīruss ir izplatījies viņu valstī.

Cilvēki kopumā baidās doties uz sabiedriskām vietām, un tas nav pārāk mainījies kopš maija,” norādīja Bone.

Starptautiskā tirdzniecība ir piedzīvojusi 15% kritumu šā gada pirmajā pusē. Tas lielā mērā ir saistīts ar slēgtajām valstu robežām, kā arī ar jaunām prasībām un licencēm, kas palielina kompāniju izdevumus.

Eksperti prognozēja, ka pasaules ekonomika šogad samazināsies  par 4,5% nevis  6%. Savukārt nākamgad pasaules ekonomika izaugs par 5%, nevis iepriekš prognozētajiem 5,2%.

Ķīna šogad būs vienīgā lielā valsts, kura piedzīvos ekonomisko kāpumu, un tas būs 1,8%.

ASV ekonomika saruks par 3,8%, Vācijas – par 5,4%, bet eirozonā būs kritums par 7,9%.

Organizācija vienlaikus norāda, ka prognozes par ekonomisko situāciju vēl joprojām ir ar lielu kļūdas iespēju, jo pastāv tā dēvētais pandēmijas otrā viļņa risks.

Iepriekš Eiropas Centrālā banka (ECB) samazināja eirozonas ekonomikas krituma prognozi šim gadam, taču brīdināja, ka inflācija šogad saglabāsies zema. ECB prognozē, ka eirozonas ekonomika šogad saruks par 8%, nevis 8,7%, kā tika lēsts jūnijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti