Turklāt iepriekš izteiktām līdzīgām prognozēm ir tendence ar laiku kļūt nedaudz pesimistiskākām.
“Mūsu diagnoze - pasaules ekonomika atrodas lēnas izaugsmes slazdā. Un ar tirgus spēkiem vien būs par maz, lai no tā izkļūtu," sacīja OECD galvenā ekonomiste Ketrina Manna. "Pašreiz ir vērojamas vājas investīcijas, vāji starptautiskās tirdzniecības rādītāji, zema nodarbinātība un maz algu pieaugums, kā arī nepietiekams produktivitātes kāpums. Tas ir apburtais loks, kas tur mūs šajā slazdā. Sekas tam būs nespēja turēt solījumus, ko valstis deva jauniešiem, veciem cilvēkiem un investoriem. Mēs tos nespēsim turēt, ja nepaaugstināsim produktivitāti, tiekot vaļā no zemās izaugsmes un samazinot nevienlīdzību," teica Manna.
Pie būtiskiem izaugsmes riskiem OECD piemin arī iespējamo Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības. Tas rada nestabilitāti un neziņu, kas arī neveicina ieguldījumus un straujāku izaugsmi.
Tomēr OECD ir arī ieteikumi: proti, ekonomikas izaugsmes atjaunošanā nepietiks tikai ar taupību un zemiem procentiem aizdevumu izsniegšanā. Nepieciešams celt produktivitāti un ieguldīt līdzekļus.
OECD mudina pasaules valstis palielināt ieguldījumus sen atliktos projektos. Ekonomiste Manna atzīst, ka valdības nevar investēt kur vien pagadās. Ir jāatceras, ka daudzās valstīs ir liels ārējais parāds, tādēļ ar budžeta deficīta un tēriņu palielināšanu ir jābūt uzmanīgiem. Tomēr ieguldījumi infrastruktūras uzlabošanā vai izglītībā var dot nepieciešamo atdevi straujākai ekonomikas izaugsmei.
Ar to, ka investīcijas ir nepieciešamas, nestrīdas arī Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis, kurš arī šajās dienās piedalās OECD sanāksmēs. Viņš atgādina par tā dēvēto Junkera investīciju plānu, kas jau ir sācis darboties. Dombrovskis domā, ka pareizās investīcijas neesot pretrunā ar viņa parastajiem ieteikumiem valstīm neaizrauties ar tēriņiem.
“Te, protams, ir svarīgi atrast parasto balansu," vērtē Dombrovskis. "Un mēs atceramies, ka pirms vairākiem gadiem daudzas valstis saskārās ar budžeta deficītu un valsts parāda krīzi un nespēja savu valsts budžeta deficītu nofinansēt uz saprātīgiem nosacījumiem. Līdz ar to mēs nedrīkstam aizmirst par fiskālās disciplīnas aspektu, jo nav jau mērķis uzbūvēt jaunu burbuli. Un nevar būt ilgspējīgas ekonomiskās izaugsmes bez ilgspējīgām finansēm," viņš vērtēja OECD pausto.
Produktivitātes kāpums ir nepieciešams arī Latvijā, norāda OECD ekonomisti. Tā sasniegšanai ir jādara sen zināmie darbi – jāuzlabo uzņēmējdarbības vide, jāsakārto arodizglītības sistēma, lai jauniešiem būtu praktiskas un starptautiski konkurētspējīgas profesionālas iemaņas, kā arī jāuzlabo nodokļu iekasēšana, lai valstij būtu nauda nepieciešamo reformu īstenošanai.
Arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Vienotība"), kurš bija klāt pārskata prezentācijā, atzīst, ka daudzas no uzskaitītajām problēmām nebūt nav jaunas.
“Te jūs redzat prognozes gan IKP kāpumam, gan arī aprakstītas visas tās pašas problēmas, ko mēs paši ļoti labi zinām, ka ir jārisina. Sākot no nodokļu iekasēšanas un strukturālā bezdarba, un beidzot ar tiem ģeopolitiskajiem apstākļiem, kas mūs objektīvi ietekmē," saka ārlietu ministrs.
Tiesa, ar otru no šiem ieteikumiem jābūt uzmanīgiem, jo daudzām valstīm ir milzīgi ārējie parādi. Taču, ja ekonomika augs straujāk, tad valstu parāds kļūs relatīvi mazāks.
