OECD Nodarbinātības, darba un sociālo lietu direktorāta vadītājs Stefano Skarpeta stāstīja, ka pētījuma laikā atklātas vairākas Latvijas darba tirgum raksturīgas problēmas.
"Viena no tām – šeit arvien ir daudz bezdarbnieku, kas ir bez darba jau ilgi, ilgāk nekā vienu gadu. 40% bezdarbnieku ir ilgstošie bezdarbnieki. Viņiem ir vajadzīgs specifisks atbalsts, lai mēģinātu atgriezties darbā. Vēl viena problēma ir tā, ka aptuveni 4,4% darbaspējas vecumā esošo cilvēku, ir zaudējuši drosmi. Viņi meklē darbu… patiesībā viņi to nemeklē, kaut gan viņi vēlas strādāt un ir gatavi strādāt, bet vienlaikus viņi domā, ka darbu neatradīs. Tā ir vēl grūtāk sasniedzama grupa, jo viņi nekontaktējas ar Nodarbinātības valsts aģentūru," sacīja Skarpeta.
OECD pētnieki konstatējuši, ka jau esošajām nodarbinātības veicināšanas programmām piemīt dažādi trūkumi.
Piemēram, apmācību saņemšanai paredzēto kuponu derīguma termiņš ir ļoti īss, savukārt subsidēto darbavietu izveidei izvirzītās birokrātiskās prasības ir iemesls, kādēļ mazie un vidējie uzņēmumi neiesaistās šīs programmas īstenošanā. Tas atbilst arī Latvijas uzņēmēju novērojumiem, diskusijā atzina Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāve Anita Līce.
"Mēs zinājām, ka tas īsti efektīvi nestrādā. Kopumā sistēma ir laba, bet organizācija ir jāuzlabo. Ir skaidrs, ka šo nepilnību efekts ļoti atspoguļojas uz pašu bezdarbnieku," teica Līce.
Pret dažiem no OECD ekspertu ieteiktajiem risinājumiem, piemēram, ieteikumu mobilitātes programmas ietvaros vairāk atbalstīt jauniešus, iebilst Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS). Tās pārstāve Linda Romele teica:
"Mēs nepiekrītam šādai rekomendācijai, jo jau vairākus gadus atpakaļ Darba likumā tika veiktas izmaiņas, kas aizliedz darba sludinājumos darba ņēmējam jautāt, vai viņam ir ģimene vai nav.
Droši vien, ka mēs nevaram šķirot bezdarbniekus tajos, kam ir ģimene un kam nav."
Savukārt Latvijas Universitātes (LU) profesors Mihails Hazans norādīja, ka daļa no OECD pētījumā identificētajām problēmām īpaši izpaužas dažos Latvijas reģionos.
"Šī situācija ir sliktāka visās dimensijās Latgalē – gan ilgtermiņa bezdarbā, gan parastā bezdarbā. Arī slēptais bezdarbs Latgalē ir lielāks, un otrais reģions ir Vidzeme," atzina LU profesors.
Pētījuma secinājumus Labklājības ministrija sola izmantot, pilnveidojot esošās nodarbinātības atbalsta pasākumus.
