Viens no secinājumiem – Latvijā īstenotās nodarbinātības veicināšanas programmas vēl būtu jāpilnveido.
OECD Nodarbinātības, darba un sociālo lietu direktorāta vadītājs Stefano Skarapeta stāstīja, ka, analizējot datus no Latvijas, pētniekiem izdevies identificēt vairākas darba tirgum raksturīgas problēmas.
"Viena no tām – šeit arvien ir daudz bezdarbnieku, kas ir bez darba jau ilgi, ilgāk nekā vienu gadu. 40% bezdarbnieku ir ilgstošie bezdarbnieki. Viņiem ir vajadzīgs specifisks atbalsts, lai mēģinātu atgriezties darbā. Vēl viena problēma ir tā, ka aptuveni 4,4% darbaspējas vecumā esošo cilvēku ir zaudējuši drosmi. Viņi meklē darbu… Patiesībā viņi to nemeklē, kaut gan viņi vēlas strādāt un ir gatavi strādāt, bet vienlaikus viņi domā, ka darbu neatradīs.
Tā ir vēl grūtāk sasniedzama grupa, jo viņi nekontaktējas ar Nodarbinātības valsts aģentūru,"
teica Skarapeta.
KONTEKSTS:
NVA dati liecināja, ka Latvijā pagājušā gada beigās reģistrētā bezdarba līmenis bija 6,4% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita. Tas bija par 0,4 procentpunktiem mazāk nekā 2017. gada beigās. 2018. gada beigās NVA bija reģistrēti kopumā 59 588 bezdarbnieki, kas bija par 3533 cilvēkiem mazāk nekā 2017. gada beigās.
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti liecināja, ka pērn bezdarbnieku kopējais skaits samazinājās straujāk nekā ilgstošo bezdarbnieku skaits. 2018. gadā ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā palielinājās par 4 procentpunktiem – no 37,7% 2017. gadā līdz 41,7% 2018. gadā.
