OECD: Latvijas ekonomikas izaugsme nākamajos gados piebremzēsies

Latvijas izaugsme bijusi strauja, taču sagaidāms, ka nākamajos gados tā piebremzēsies, teikts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) 2019. gada Ekonomikas pārskatā par Latviju. OECD uzsvērusi, ka Latvijai nepieciešams lielāku uzmanību pievērst ienākumu nevienlīdzības mazināšanai un produktivitātes palielināšanai, lai arī turpmāk nodrošinātu izaugsmi, konkurētspēju un iedzīvotāju labklājības pieaugumu.

OECD ģenerālsekretārs Anhels Gurija trešdien, 29. maijā, Rīgā prezentēja 2019. gada Ekonomikas pārskatu par Latviju. Ekonomikas pārskatā izvērtēta Latvijas ekonomiskā situācija, galveno reformu īstenošanas process, Latvijas tautsaimniecības izaicinājumi un sniegtas rekomendācijas, informēja Ekonomikas ministrija (EM).

Ekonomikas pārskatā norādīts, ka Latvijas ekonomikas izaugsme ir bijusi strauja, kas veicināja ienākumu konverģenci un atšķirību mazināšanos ar OECD attīstīto valstu vidējo līmeni.

Taču, ņemot vērā globālās tendences, sagaidāms, ka Latvijas tautsaimniecības izaugsmes temps nākamajos gados nedaudz piebremzēsies. OECD uzsvērusi, ka Latvijai nepieciešams lielāku uzmanību pievērst ienākumu nevienlīdzības mazināšanai un produktivitātes palielināšanai, lai arī turpmāk nodrošinātu izaugsmi, konkurētspēju un iedzīvotāju labklājības pieaugumu.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija jeb OECD ziņojumus par dalībvalstu ekonomisko stāvokli sagatavo reizi divos gados.

Kā trešdien Rīgā paziņoja OECD ģenerālsekretārs Anhels Gurija, šie ziņojumi ir kā spoguļa novietošana jūsu priekšā - ir iespējams paskatīties uz sevi no malas, saskatīt labās lietas un arī trūkumus. Un pēc tam jau domāt, ko ar to visu darīt.

Vērtējot situāciju Latvijā, Anhels Gurija norādīja, ka dažādos ekonomikas rādītājos mēs izskatāmies pat ļoti labi, jo ekonomiskā izaugsme ir viena no augstākajām dalībvalstu vidū, bezdarba līmenis ir krities, eksports audzis un algas ir palielinājušās par 8%, kas ir pretrunā ar globālajām tendencēm, kad algas stagnē. Un tas viss nav veicinājis strauju inflācijas kāpumu. Taču, nenoliedzami, ir arī izaicinājumi, starp kuriem kā galvenie Latvijā tiek minēti produktivitāte un iekļautība.

Rīgā tika prezentēts OECD sagatavotais Ekonomikas pārskats par LatvijuUģis Lībietis

    “Ja jūs skatāties tikai uz produktivitāti un izaugsmi, jūs atstāsiet aiz muguras ļoti daudz cilvēku. Ja jūs skatīsieties tikai uz iekļautību un līdzekļu pārdali, jūs pārstāsiet augt. Tāpēc ir jāstrādā tā, lai tiktu sasniegti abi mērķi. Latvijai ir viens no zemākajiem produktivitātes līmeņiem OECD. Taču jūs esat uz citas planētas, jūs esat Eiropā. Tāpēc jūsu prasībām pret sevi produktivitātes ziņā ir jābūt stingrākām.

    Darba produktivitātes līmenis ir zemāks, nekā pirmskrīzes laikā. Latvijai tas var izklausīties šausmīgi, taču ar to saskaras praktiski visas valstis,” brīdināja Gurija.

    Lai novērstu šos izaicinājumus, OECD aicina lielāku uzmanību pievērst dažādu talantu piesaistīšanai, jaunu prasmju apgūšanai, kā arī investīcijām pētniecībā.

    Tāpat OECD norāda, ka Latvija ir vadošajās pozīcijās sociālās nevienlīdzības ziņā, kā arī jautājumā par veselības aprūpes pieejamību. Šādas nevienlīdzības mazināšanai tiek rosināts palielināt minimālo algu un veicināt nodokļu progresivitāti, kā arī veicināt veselības aprūpes pieejamību.

    Pēc Anhela Gurijas vārdiem, ir traģiski, ja daļa iedzīvotāju nevar atļauties medicīnisku palīdzību tās izmaksu dēļ. Tāpēc viņš atzinīgi vērtē plānu atcelt plānoto veselības reformu.

    “Mēs iesakām palielināt veselības aprūpes izdevumus no budžeta kopējiem ieņēmumiem, nevis tikai no sociālajām iemaksām. Vienlaicīgi būt nepieciešams vienkāršot nodokļu sistēmu. Mēs sakām: neieviesiet nekādu īpašu nodokli vai nodevu - vienkārši sakārtojiet nodokļu pusi, padariet to elastīgāku un vienkāršāku un godīgāku. No tā mēs palielināsim ieņēmumus, kas palīdzēs veselības aprūpes sistēmai kļūt ne tik apgrūtinošai cilvēkiem,” sacīja Gurija.

    „OECD ekspertu gatavotais Ekonomikas pārskats ir ļoti vērtīgs dokuments, kas būtu izmantojams ikdienas darbā gan politikas veidotājiem, gan valdībai. Tas palīdzēs Latvijai veiksmīgāk īstenot ekonomikas politiku un jau uzsāktās strukturālās reformas, kas ir tik svarīgas ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes un konkurētspējas nodrošināšanai. Esmu gandarīts, ka OECD sniegtās rekomendācijas atbilst Latvijas valdības prioritātēm un valdības rīcības plānam. Tas apliecina, ka Latvija ir uz pareizā ceļa,” OECD Ekonomikas pārskata par Latviju prezentācijā uzsvēra ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

    EM norādīja, ka 2019. gada Ekonomikas pārskatā par Latviju OECD lielu uzmanību pievērsusi produktivitātei. OECD uzskata, ka galvenie izaicinājumi produktivitātes palielināšanai Latvijā ir saistīti ar salīdzinoši augstu ienākumu nevienlīdzību, no vienas puses, un zemu inovācijas līmeni, no otras puses. Lai turpmāk nodrošinātu produktivitātes pieaugumu, OECD rekomendē Latvijai mazināt ienākumu nevienlīdzību, risināt reģionālās atšķirības starp pilsētām un laukiem, t.sk. palielināt pašvaldību izmērus, apvienojot vairākas pašvaldības, uzlabot sabiedriskā transporta organizāciju un mājokļu pieejamību reģionos, kas dinamiski attīstās un piedāvā iedzīvotājiem labākas nodarbinātības iespējas. Tāpat Latvijai jāuzlabo tieslietu sistēmas efektivitāte, jāturpina reformu īstenošana veselības aprūpē, kā arī jāstiprina izglītības, zinātnes un inovācijas sistēma. Darbaspēka prasmju trūkuma risināšanai OECD iesaka stiprināt darba vidē balstītās mācības un pieaugušo izglītību.

    Saskaņā ar OECD praksi šāda veida pārskati tiek publicēti reizi divos gados –  2019. gada Ekonomikas pārskats par Latviju ir jau trešais. OECD mērķis ir sniegt valdībām palīdzību, nodrošinot tās ar iespējami labāko analīzi, pētījumiem, rekomendācijām un risinājumiem gandrīz ikvienā ekonomiskās politikas jomā. 2019. gada OECD Ekonomikas pārskats par Latviju publicēts OECD tīmekļa vietnē; savukārt pārskata kopsavilkums, OECD prezentācija un ekonomikas ministra Ralfa Nemiro prezentācija publicēta Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē.

    Starp citu, komentējot Latvijas valdības iecerēto reģionālo reformu, OECD ģenerālsekretārs veltīja tai atzinīgus vārdus, norādot, ka salīdzinoši mazs pašvaldību izmērs samazina iespējas sniegt augstas kvalitātes sabiedriskos pakalpojumus, tostarp izglītību. Savukārt pašvaldību skaita samazinājums ļautu mazināt plaisu starp laukiem un pilsētām.

    Arī otrajā ziņojumā par Latvijas vides raksturlielumiem Latvija izpelnījās atzinīgus vārdus kā viena no līderēm atjaunojamo energoresursu izmantošanā un kaitīgo izmešu samazinājumā. OECD uzskata, ka 2020.gadam izvirzītos klimata mērķus Latvijai sasniegt izdosies, taču ar 2030.gada mērķiem jau būs grūtāk, jo, piemēram trīs ceturtdaļām no kaitīgo izmešu radītājiem netiek piemēroti nodokļi. Tāpat tiek uzsvērts, ka Latvijā lielākajai daļai aizsargājamo teritoriju nav apsaimniekošanas plāna, un tām pastāvīgi trūkst cilvēkresursu un finanšu resursu, tāpēc dabiskās vides stāvoklis Latvijā ir slikts un turpina pasliktināties.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Saistītie raksti
    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti