Saskaņā ar OECD jaunāko Latvijas ekonomikas pārskatu, Latvija ir viena no straujāk augošajām ekonomikām eirozonā, taču tai nepieciešamas reformas, lai arī turpmāk veicinātu ātru un ilgtspējīgu attīstības tempu, lai panāktu valstis ar lielāku ienākumu līmeni, tai pašā laikā ierobežojot „burbuļa” risku.
Par spīti lēnākajai izsauksmei 2014.gadā un starptautiskās situācijas izmaiņām, OECD prognozē, ka šogad Latvijas iekšzemes kopprodukts pieaugs par 3,2%, bet 2016.gadā – par 3,9%, kas ir ievērojami optimistiskāka prognozē, nekā Latvijas Finanšu ministrijas paredzētā 2% izaugsme šogad.
Pārmaiņas un ekonomiskā konverģence Latvijā kopš deviņdesmitajiem gadiem bija ievērojama, taču vēl ir daudz darāmā, atzina OECD ekonomiste Ketrīna Mana.
Daži no izaicinājumiem ir augsta nevienlīdzības līmeņa mazināšana un nabadzības riski, norādīja Mana. Tāpat jāmazina šķēršļi Latvijas uzņēmumu konkurētspējai un produktivitātei, kā arī nepieciešams īstenot politiku, lai nepieļautu ekonomisko „burbuļu” atkārtošanos.
OECD ekonomikas apskatā norādīts, ka nevienlīdzības līmenis Latvijā ir krietni augstāks nekā citās organizācijas valstīs, arī nabadzības vai sociālās izstumšanas riski ir augstāki nekā vidēji Eiropas Savienības valstīs.
OECD ziņojumā pausts, ka mazāki nodokļi zemajām algām palīdzēs vairot legālu nodarbinātību, samazinās nevienlīdzību un iesaistīs vairāk iedzīvotāju sociālās drošības sistēmā. Nepieciešama arī valsts kapitālsabiedrību pārvaldīšanas uzlabošana, arī profesionālās izglītības reforma, paplašinot uz pieredzi un praksi bāzētas izglītības iegūšanas iespējas, kas ļaus paaugstināt Latvijas darbaspēka iemaņas un kapacitāti.
Savukārt, lai apkarotu ekonomiskus „burbuļus”, OECD iesaka Latvijai veidot rezerves, lai tiktu galā ar iespējamiem nākotnes makroekonomiskajiem satricinājumiem, pieturoties pie stingras fiskālās disciplīnas. Organizācijas ziņojumā norādīts arī uz nepieciešamību stingri uzraudzīt finanšu sektoru, ņemot vērā bažas, kuras rada liels nerezidentu depozītu īpatsvars.
OECD Ekonomikas pārskatā par Latviju sniedz vairākas rekomendācijas, arī uzlabot enerģijas tīklu savienojamību ar citām ES dalībvalstīm, turpinot profesionālās izglītības, mūžizglītības un apmācības reformas.
Tāpat ieteikts uzlabot valsts sektora efektivitāti, mazinot izvairīšanos no nodokļu nomaksas, uzlabojot nodokļu iekasēšanu, izvērtējot sociālo pabalstu piešķiršanas sistēmu, mazinot darbaspēka nodokļus un paaugstinot īpašuma un vides nodokļus.
„Sagatavotais pārskats par Latviju ir nozīmīgs dokuments Latvijas valdībai un politikas veidotājiem. Tas ir neatkarīgs vērtējums par mūsu valsts ekonomisko attīstību un vēl viens solis tuvāk mūsu mērķa sasniegšanai – Latvijas kļūšanai par OECD dalībvalsti,” Ekonomikas pārskata prezentācijā uzsvēra ekonomikas ministre Dana Reizniece - Ozola.
„Ekonomikas pārskats par Latviju mums dod pārliecību, ka iepriekšējos gados īstenoto reformu atdeve kopumā ir pozitīva. Taču šobrīd globālā ekonomiskā situācija ir diezgan trausla. Redzam, ka izaugsmes tempi Latvijā samazinās, ko galvenokārt ietekmē ģeopolitiskie notikumi, kā arī pieaugošā konkurence ES iekšējā tirgū. Tāpēc šobrīd mums ir svarīgi īstenot tādus pasākumus, kas sekmēs mūsu ekonomikas produktivitātes un konkurētspējas palielināšanos, kas pilnībā arī atbilst OECD ekspertu sniegtajām rekomendācijām,” secināja ekonomikas ministre.
Ekonomikas pārskata sagatavošanas procesā starp OECD un Latvijas valsts institūciju un sociālo partneru pārstāvjiem iepriekš notikušas vairākas sanāksmes. Sanāksmju laikā tika pārrunāti jautājumi, kas saistīti ar Latvijas makroekonomisko politiku un finanšu sektora stabilitāti, uzņēmējdarbības vidi, izglītības, zinātnes, darba tirgus, enerģētikas u.c. reformām. 2014. gada decembrī Ekonomikas pārskata projekts par Latviju tika apspriests OECD Ekonomiskās attīstības un pārskatu komitejas sanāksmē Parīzē. Kopumā šajā sanāksmē OECD valstis pozitīvi novērtēja līdzšinējo Latvijas tautsaimniecības attīstību, kā arī progresu dažādu reformu īstenošanā.
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone, komentējot OECD ziņojumu, norāda, ka LDDK aktīvi iestājas par darba nodokļu mazināšanu „vismaz pēdējos piecus gadus”.
„Esam panākuši, ka samazinājums nostiprināts likumā, kā arī skaidri noteikts Nodokļu politikas stratēģijā 2015.-2017.gadam, ko apņēmusies pildīt Finanšu ministrija. OECD pētījums par Latviju salīdzinājumā ar mūsu reģiona valstīm, kā arī citām līdzīgas sociālekonomiskās attīstības valstīm Eiropas Savienībā liecina, ka šis samazinājums ir absolūtais minimums, kas jāveic, un no tā nedrīkst atkāpties,” pauž Menģelsone.
Tiesa, LDDK nepiekrīt OECD pētnieku viedoklim, ka visvairāk būtu jākoncentrējas uz nodokļu samazinājumu zemo algu sektorā. Ņemot vērā Latvijas ekonomikas nelielo mērogu, Latvijai nav citas ilgtermiņa izaugsmes perspektīvas, kā veicināt augstākas pievienotās vērtības nozaru attīstību, kas saistīta ar augstāka atalgojuma nepieciešamību.
