Panorāma

Panorāma

Panorāma

Panorāma

OECD ģenerālsekretārs aicina turpināt strukturālās reformas

OECD ģenerālsekretārs: Turpiniet strukturālās reformas

Pasaulē un Latvijā ir vērojams pagurums no strukturālajām reformām, taču tas ir vienīgais veids, kā saglabāt pēc krīzes periodā pieredzēto izaugsmi. Lai gan daudzas valstis reformu vietā izvēlas ierobežojumus tirdzniecībai, tā darot, var bremzēt atkopšanos. Tā ekskluzīvā intervijā Latvijas Televīzijai uzsvēra Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ģenerālsekretārs Anhels Gurija, kurš ieradies vizītē Latvijā

Kopš krīzes beigām Latvijas ekonomika ir attīstījusies visai labi. Izaugsmes rādītāji bijuši pozitīvi, tomēr ekonomisti mūs brīdina par zemo ienākumu slazdu. Kā no tā izvairīties?

Turpiniet strukturālās reformas! Jums veicas labi. 4% izaugsme, kāda tā ir pašlaik, ir ļoti laba, ņemot vērā, ka vidējā OECD valstu izaugsme ir puse no tā. Pat ASV tā ir mazāka – 3% apmērā. Taču turpiniet reformas! Pēdējā laikā valstis vairs nevar stimulēt izaugsmi ar fiskālo vai monetāro politiku, jo tam vairs nav resursu. Tāpēc turpiniet īstenot strukturālās reformas!

Vai strukturālo reformu ieviešana nebremzējas?

Protams, ka to ieviešanā vērojams nogurums, taču, ja strukturālās reformas netiks turpinātas, atkopšanās no krīzes tiks vājināta. Cits jautājums – saasinātās tirdzniecības attiecības valstu starpā. Tās noteikti palēnina izaugsmi un atkopšanos no krīzes.

Viena no problēmām ne tikai Latvijā, bet arī citviet ir darba spēka pieejamības mazināšanās, jo sabiedrība noveco. Latvijas gadījumā daudzi eksperti uzskata, ka mūsu pensiju sistēma ir efektīva, bet citi uzskata, ka tā jāreformē, jo nākotnē darba spējīgo skaits samazināsies un gribot negribot mēs to vairs nevarēsim atļauties. Vai arī te nav pamats nopietnām reformām?

Par darbaspēka pieejamību Eiropā – jums taisnība. Mums ir novecojošas valstis, kuras sasniedz demogrāfisko briedumu. Ja nav aktīvas migrācijas politikas, kas to varētu kompensēt, neatliek nekas cits, kā vien aktīvāka iekļaušanās darba tirgū. Citiem vārdiem – ja reiz dzīvojam ilgāk, arī strādāt nāksies ilgāk un cilvēkiem būs jāpagarina darba mūžs, turpinot ieguldīt sociālās drošības sistēmā.

Cits jautājums ir Latvijas pensiju sistēma. Jā, tā darbojas labi, jo tajā nav līdzekļu deficīta, tomēr cits jautājums – vai tā novērš vecumdienu nabadzību? Kā lai to novērš? Pagarinot cilvēka darba mūžu. Kad jums būs 63 vai 65 gadi, tas būs tāpat kā 50 gadu vecums vairākus gadus atpakaļ.

Latvijas gadījumā viena no lielākajām problēmām ir ēnu ekonomika. Tā ir 22% apmērā no iekšzemes kopprodukta. Protams, valdība cīnās ar šo problēmu, taču, ja raugāmies no malas, vai šajā arsenālā ir vieta jauniem instrumentiem?

Protams, ka var izmantot jaunus instrumentus! Jautājums – kā radīt stimulus, lai formalizētu procesus? Proti, lai kompānijas algotu strādniekus, dodot ilgtermiņa līgumus. Tas prasa gan pozitīvus, gan negatīvus stimulus. Šajā gadījumā sodus. Līdz ko vairākas kompānijas saskarsies ar sodiem, tā pārējie ātri sapratīs. [..] Katra valsts, ieskaitot Latviju, virzās uz pakalpojumu sniegšanu. Šajā nozarē strādājošie cilvēki ne vienmēr vēlas stāties arodbiedrībās. Ekonomikā ir vērojama tā sauktā "ūberizācija", tāpēc aktualizējas jautājums – kā dot aizsardzību tiem cilvēkiem, kas strādā digitālajā ekonomikā.

Vai mūsu valdībai ir atbilde šiem izaicinājumiem?

Es nedomāju, ka kādai valdībai uz to ir skaidra atbilde. Tomēr mēs piedāvājam mācīties vienam no otra.[..] Izmantojiet OECD, lai apmainītos ar pieredzi šajā jautājumā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti