Francs uzsver, ka dalība OECD nav sudraba lode, kas Latvijai ļaus atrisināt visas ekonomisko attīstību bremzējošās problēmas. Taču tā dod iespēju izmantot vislabāko pieredzi šā mērķa sasniegšanai. Viņš arī uzsver, ka citām valstīm savukārt ir ko mācīties no Latvijas, piemēram, stingrību valsts finanšu disciplīnā.
Kaut paši bieži vien mēs savus sasniegumus neredzam, Latvijai ir ļoti nozīmīga pieredze, kuru gribēs zināt pārējās 34 OECD dalībvalstis, uzsver Francs. Svarīgākā no tām ir soļi krīzes pārvarēšanā.
"Latvijai Frankfurtē ir sava veida radikālās organizācijas "Taleban" reputācija jautājumos par valsts finanšu disciplīnu. Latvija ir ļoti strikta un cieta šajos jautājumos. Tā ir laba balss, kura mums ir nepieciešama Parīzē pie OECD dalībvalstu galda. Tāpat mēs varēsim smelties Latvijas pieredzi, veidojot ekonomisko sadarbību ar Centrālāziju un Austrumeiropu. Mēs OECD mācamies gan no saviem veiksmes stāstiem, gan arī no kļūdām. Latvijai šajā gadījumā būs ļoti nozīmīga balss," uzskata Francs.
Iestāšanās process organizācijā Latvijai ilga teju trīs gadus. To laikā sperti būtiski soļi gan stiprinot cīņu ar korupciju, gan naudas atmazgāšanas novēršanu. Tos gan aizēno šodien publicētie ēnu ekonomikas mērījumu dati. Kaut par tās iemeslu bieži piesaukta nodokļu sistēma, Francs uzsver - vainot nodokļus politiku tajā vien nevar.
"Ēnu ekonomikas apkarošanā nodokļi ir nozīmīgi, taču ne tikai. Pašiem pilsoņiem jābūt neapmierinātiem ar šo faktu, jo tādējādi tiek zagta tā nauda, kuru varētu izmantot ceļiem, izglītībai vai veselības aprūpei. Zināms ēnu ekonomikas apjomu samazinājums gan ir bijis. Šobrīd ir ieviestas dzīvē rekomendācijas par informācijas apmaiņu. Tas veicina lielāku atklātumu un spēju saprast, kurš tieši darbojas ēnu ekonomikā. Tāpat ieviestas dažas banku regulējošās iniciatīvas, kas ļauj ar šo problēmu cīnīties. Tas gan prasa laiku, taču Latvija iet pareizajā virzienā," teica OECD ģenerālsekretāra vietnieks.
Lai gan daudzas OECD rekomendācijas līdz šim ieviestas dzīvē, daļa to aizvien tiek uztverta pretrunīgi, piemēram, ieteikums par mazo skolu slēgšanu. Francs gan uzsver, lai stiprinātu ekonomikas izaugsmi, nepieciešams izglītots darbaspēks.
"Latvijas tirgus ir pārāk mazs. Jums ar savu produkciju jākonkurē eksporta tirgos. Citiem vārdiem, jāspēj radīt augstas pievienotās vērtības produkti šeit uz vietas. Tas savukārt prasa augsti sagatavotu darbaspēku, kas atbilst 21. gadsimta prasībām. Te ir viens virziens, kur OECD var nodrošināt neierobežotu lielu palīdzību – mums ir daudz ekspertu, kas analizē tādas problēmas, kad izglītība neatbilst reālajam darba tirgus pieprasījumam. Ir arī stratēģijas, kā to pārvarēt," teica Francs.
OECD ģenerālsekretāra vietnieks gan ir gandarīts par Latvijas amatpersonu gatavību pārņemt labāko OECD pieredzi. Tas vieš cerības, ka dalība šajā organizācijā nebūs vienkāršs mērķis, bet gan līdzeklis izaugsmes nodrošināšani.
Ziņots, ka Latvijas Ārlietu ministrija trešdien, 12.maijā apstiprināja, ka OECD ir nolēmusi Latviju uzņemt šajā attīstīto valstu klubā.
OECD bieži tiek dēvēts par attīstīto valstu klubu, kas palīdz tas dalībvalstīm pārņemt labāko praksi valsts pārvaldes, veselības aprūpes, sociālas aizsardzības, ka ari citas jomas. Dalība šajā organizācija ir arī labs signāls starptautiskiem investoriem par to, ka šajā valsti ir diezgan droši ieguldīt.
Starp Baltijas valstīm Igaunija ir pievienojusies Ekonomiskas sadarbības un attīstības organizācijai 2010. gadā, bet Lietuva vēl strādā, lai izpildītu nepieciešams prasības.
