Ģenerālsekretāra kungs, ja raugāmies uz Latvijas ekonomiku – kādi ir galvenie secinājumi? Vai mums uz nākotni vajadzēt raudzīties optimistiski, vai tomēr jābūt satrauktiem par to, ka samazinās ekonomiskās izaugsmes tempi, un par tām strukturālajām problēmām, kuras OECD izceļ?
Jūs izaugsme ir divreiz straujāka par vidējo OECD rādītāju, jūs augat daudz straujāk nekā pārējā Eiropa, un kopumā jums sokas ļoti labi. Pērn izaugsme bija 4,8%, šogad – 2,7%. Kāpēc? Tāpēc, ka vērojams globālās ekonomikas palēninājums, nevis tāpēc, ka Latvijai būtu kādas īpašas problēmas.
Protams, jūs esat Eiropas Savienības dalībvalsts, un kā atvērtai ekonomikai jums nākas ciest pasaules ekonomiskās izaugsmes un tirdzniecības palēnināšanās dēļ.
Tirdzniecības izaugsme ir gandrīz apstājusies. Normālos apstākļos tai vajadzēja radīt lokomotīves efektu – vilkt pasaules ekonomiku. Taču tagad tā palēninās ļoti strauji, un tam ir ietekme arī Latvijā. Taču pamatā Latvijas stāsts ir labs, tas ir veiksmes stāsts, jo spējat attīstīties un augt apstākļos, kas bijuši labvēlīgāki, gan arī nelabvēlīgāki nekā pašlaik. Un arī šajā ciklā jums klājas labāk nekā citiem. Taču pārāk labi arī vēl nevarat justies un sēdēt, rokas klēpī salikuši, jo jūs pašlaik sperat soļus no aizmugures un pārējie vēl jāpanāk. Tā kā jums jāskrien ātrāk par pārējiem, ko jūs pagaidām darāt, un tās ir labas ziņas.
Ja raugāmies uz trim Baltijas valstīm, vai Latvija joprojām ekonomiski ir vājākais ķēdes posms?
Patiesībā šodien es teiktu, ka neviena Baltijas valsts nav priekšā visos rādītājos citām. Lietuva, Igaunija un Latvija mainās vietām atkarībā no indikatora – digitalizācija, prasmes, banku sistēma, izaugsme kopumā, kā arī izglītības un veselības aprūpes rādītāji.
Es to sauktu par veselīgu konkurenci, kad vienmēr raugāties, kas notiek pa labi un pa kreisi. Taču es arī teiktu, ka nepietiek vien ar to, ka esat labāki par Igauniju vai Lietuvu.
Jāraugās Eiropas kontekstā, un Eiropai jāraugās pasaules kontekstā. Tā kā jums jāpievērš uzmanība eirozonai un tad, protams, arī kaimiņiem Baltijā.
Jūs jau minējāt atšķirīgo banku sistēmu. Latvija pievērsusi starptautisku uzmanību saistībā ar problēmām un skandāliem šajā sektorā. Vai, runājot ar Latvijas amatpersonām, jums ir pārliecība, ka tiek darīts pietiekami, lai savestu kārtībā finanšu sektoru?
Fakts ir tāds, ka tas tika atklāts un tagad ir labi zināms, kā arī ir novedis pie amatpersonu maiņas dažās no regulējošajām institūcijām. Nepatīkami, ka tas noticis, bet ir labi, ka tagad tas tiek uzkopts. Finansiālā sistēma ir ļoti jūtīga un reizē ir ļoti svarīga.
Viena no Latvijas lielajām problēmām ir tas, ka kreditēšanas apjomi praktiski nav pieauguši, un tas ir diezgan nopietni, jo jums ir problēmas ar ieņēmumus nenesošiem aizdevumiem un parādu nomaksu papildus visām šīm problēmām, kas parādījušās banku sistēmā. Tam vēl var pievienot, teiksim tā, dažu kompāniju nelāgos ieradumus, piemēram, patieso ienākumu nedeklarēšanu.
Un, ja kreditēšana nepieaugs, ekonomikai būs ļoti grūti augt, jo tad tā būs atkarīga tikai no esošajiem līdzekļiem un uzņēmumu peļņas vai arī tā būs daļēji atkarīga no ēnu ekonomikas daļas, un tas arī nav labi.
