OCTA garantiju fondā uzkrātie līdzekļi tiek izmaksāti avārijā cietušajam, ja vainīgajam apdrošināšana nav bijusi vai arī polises pārdevējs bankrotējis. Fonda uzkrājumu veido apdrošinātāju iemaksas par katru pārdoto polisi. Ja uzkrājums pārsniedz 20 miljonus eiro, iemaksas nav jāveic, bet kopš 2016. gada tas ir zem šīs atzīmes, slīd arvien zemāk, un paredzams, ka no augusta noslīdēs jau zem 17 miljoniem eiro.
“Viens no pamatiemesliem ir bankrotējušās apdrošināšanas savienības ''Balva'' gadījums,” stāsta Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.
Apdrošināšanas savienība “Balva”, kuras juridiskā adrese ir Ernesta Birznieka Upīša ielā 12, licenci zaudēja 2013. gadā. Pie vainas toreiz bija uzraugam neskaidri apdrošinātāja darījumi Lielbritānijā. 2016. gadā “Balvu” atzina par maksātnespējīgu.
Kopš tā laika “Balvas” vietā no OCTA garantiju fonda izmaksāti jau 3,5 miljoni eiro, un paredzams, ka vēl jārēķinās ar aptuveni diviem miljoniem. “Šīs saistības var vilkties gadu desmitiem, un “Balvas” gadījumā ir tieši tas pats. Tur ir cilvēki, kuri ir guvuši invaliditāti, invaliditātes lietas velkas gadiem un ne tikai gadiem, bet gadu desmitiem. (..) Es domāju, ka fonds šobrīd ir tik spēcīgs, lai nosegtu vismaz pāris apdrošinātāju aiziešanu nebūtībā,” saka Abāšins.
Viņš gan atzīst, ka lielāko apdrošinātāju bankrotu fonds nepārciestu, bet norāda, ka šobrīd nozares uzņēmumiem tiek piemērotas stingrākas drošības prasības nekā laikā, kad bankrotēja “Balva”. Arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) apstiprina – tagad uzraugs laikus saņem nepieciešamo informāciju, savukārt apdrošinātājiem jāveido lielākas finanšu rezerves.
Jaunais regulējums nosaka pāreju uz jaunu kapitāla prasības aprēķinu, kas pamatojas uz risku novērtēšanu. Tādējādi labi kapitalizēti apdrošinātāji ļaus sektoram izturēt iespējamos triecienus.
“Balvas” saistības gan nav vienīgais faktors, kas sekmējis OCTA garantiju fonda tukšošanos. Pie vainas arī zemā investīciju atdeve, kas neļauj pavairot fonda naudu, kā arī atsevišķām sabiedrības grupām, piemēram, invalīdiem un zemniekiem traktortehnikai piemērotās atlaides. Ja uzkrājums tiešām noslīdēs zem 17 miljoniem eiro, atbilstoši likumam iemaksas fondā dubultosies.
“Ja līdz šim tie bija 50 centi no polises, tagad būs eiro no polises,” viņš stāsta. Abāšins gan uzsver, ka pircēji papildu 50 centus cenā neredzēs. “To es negribētu teikt, jo cenas nosaka apdrošinātāji paši, un viņi jau labu laiku zināja, kādas ir šīs tendences apdrošināšanas fondā,” saka Abāšins.
Viņš gan atzīst, ka cenu kāpumu nevar arī izslēgt – par to lems katrs apdrošinātājs atsevišķi.
