Panorāma

Panorāma

Panorāma

«Brexit» vienošanās karājas mata galā

OCTA cenu kāpums apdrošinātājiem nesis peļņu

OCTA cenu kāpums apdrošinātājiem nesis peļņu

Obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas (OCTA) polišu cenu kāpums apdrošinātājiem nesis peļņu vairāku miljonu eiro apmērā. Atšķirībā no zaudējumiem iepriekšējos gados, šā gada pirmajos deviņos mēnešos apdrošinātāji no OCTA polisēm nopelnījuši vairāk nekā sešus miljonus eiro.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas birojs atzīst – polišu cenas varēja celt lēzenāk. Tikmēr Konkurences padome turpina pētīt, vai starp apdrošinātājiem nav bijusi vienošanās par vienlaicīgu cenu celšanu.  

Pērn cenu kāpums par obligāto civiltiesisko apdrošināšanu pārsteidza autovadītājus. Daudziem OCTA izmaksāja pat divreiz vairāk nekā iepriekš.  

Cenu kāpumu pagājušajā gadā apdrošinātāji pamatoja ar izmaiņām likumā par atlīdzības apmēru atsevišķos gadījumos, kā arī augošajām izmaksām par auto labošanu un medicīnu. Iepriekšējos gados OCTA apdrošinātājiem tiešām nesa zaudējumus.

Taču pēc cenu palielināšanas autovadītāji šogad par obligāto apdrošināšanu samaksājuši par 44% vairāk, savukārt izmaksāto atlīdzību pieaugums ir lēnāks – par 20%.

Rezultātā apdrošinātāji no OCTA polišu tirgošanas šā gada pirmajos deviņos mēnešos jau nopelnījuši vairāk nekā sešus miljonus eiro.  

“Apdrošinātāji pēdējos 10 gados ir zaudējuši aptuveni 50 miljonus eiro, tad seši miljoni, manuprāt, vēl daudz nav. Cita lieta ir tā, ka šīs izmaiņas varēja nebūt tik straujas. Varēja būt daudz līdzenāk. Tam es varētu noteikti piekrist,” atzina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

 “Tas daudz mazāk ietekmētu cilvēka maciņu – katru gadu varbūt par pieciem eiro piemaksāt vairāk, bet nevis straujie kāpumi,” sacīja Abāšins.

Lai gan civiltiesiskā apdrošināšana ir obligāta, polises cenu likums neregulē. Katrs apdrošinātājs to nosaka pats.

Straujais cenu kāpums kompāniju piedāvājumos pērn radīja aizdomas Konkurences padomei, kas uzsāka pārbaudi. Tā joprojām nav noslēgusies.  

Konkurences padomes Analītiskā departamenta direktore Ilze Tarvāne pastāstīja, ka tas, uz ko padome skatās “no konkurences viedokļa, ir tieši jautājums, cik neatkarīgi katrs no apdrošinātājiem ir rīkojies”.

“Vai tie ir bijuši viņu katra neatkarīgi pieņemti lēmumi kā uzņēmumam, viņu stratēģija, vai arī tur ir bijusi kāda vienošanās, kas tādā gadījumā ir aizliegta no Konkurences likuma viedokļa – ja viņi ir vienojušies par kaut kādām darbībām tirgū, kas ir novedušas pie cenu kāpuma visiem,” skaidroja Tarvāne.

Konkurences uzraugi pārbaudē ņems vērā arī apdrošinātāju peļņas rādītājus, vienlaikus uzsverot, ka peļņa pati par sevi vēl neliecina, ka par cenu celšanu kompānijas vienojušās.  Konkurences padome neprognozē, kad pārbaude varētu noslēgties.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti