Ceturtdien, 30.jūnijā, aprit nedēļa, kopš Apvienotajā Karalistē notika referendums, kurā vairums – 52% – nobalsoja par valsts izstāšanos no Eiropas Savienības. Pēc kopienas līderu samita Briselē šonedēļ putekļi ir nedaudz nosēdušies, Eiropas Savienībai iezīmējot savu nostāju. Proti, Lielbritānijai izstājoties, valstij nevarēs būt brīva piekļuve vienotajam tirgum, ja tā nepieņems bloka noteikumus par brīvu pārvietošanos.
Par referenduma sekām daudz tika runāts arī otrpus Atlantijas okeānam Ziemeļamerikas līderu samitā Otavā, kurā piedalījās ASV, Kanādas un Meksikas līderi.
ASV prezidents Baraks Obama komentēja jautājumu par to, kā Lielbritānijas šķiršanās no Eiropas Savienības var ietekmē globālo ekonomikas izaugsmi. Viņš paziņoja, ka centrālās bankas bija sagatavojušās šādam rezultātam, un pauda uzskatu, ka īstermiņā ekonomika būs stabila.
Tomēr Obama nebija tik drošs par turpmāko nākotni: „Domāju, ka pastāv patiesas ilgāka termiņa bažas par pasaules ekonomikas izaugsmi, ja patiešām Lielbritānija izstāsies no Eiropas Savienības, un tas iesaldē investīciju iespējas Lielbritānijā vai Eiropā kopumā. Laikā, kad pasaules ekonomikas izaugsmes rādītāji jau tā ir vāji, tas situāciju neuzlabo.”
Obama arī norādīja, ka pēc sākotnējā nemiera perioda finanšu tirgos tie tagad stabilizējušies. Britu mārciņa un eiro trešdien, 29.jūnijā, turpināja atgūt vērtību, tomēr kurss joprojām ir krietni zem līmeņa, kāds tas bija pirms referenduma. Nostabilizējušies arī akciju biržu indeksi.
Tagad galvenais ir nomierināties, visu kārtīgi apsvērt un izplānot ceļu uz priekšu, paziņoja ASV prezidents Obama, norādot, ka tas ir viņa galvenais vēstījums Lielbritānijai, Vācijai un citām kopienas valstīm. „Visiem vajadzētu atvilkt elpu un nākt klajā ar plānu, kas ir sakārtots, caurskatāms un cilvēkiem saprotams.
Es domāju, ka tas būs grūts process, bet tam nav jābūt paniskam procesam. Protams, lai tas būtu efektīvs, Lielbritānijā būs jāatrisina jautājums par valsts turpmāko vadību,” sacīja Obama.
Lielbritānijas premjers un valdošās Konservatīvās partijas līderis Deivids Kamerons pēc referenduma paziņoja par atkāpšanos, norādot, ka oficiāls pieteikums par izstāšanos no Eiropas Savienības jāiesniedz viņa pēctecim. Tikai tad varēs sākties formālas sarunas par turpmākajām attiecībām.
Tagad konservatīvo partijā sākusies iekšējā cīņa par to, kurš būs nākamais līderis. Trešdien sākās un ceturtdien noslēdzas kandidātu izvirzīšana, tad sāksies balsojumu process. Konservatīvo partija jauno līderi grib izvēlēt līdz septembrim. Šobrīd visvairāk apspriestie vārdi ir izstāšanās kampaņas līderis, bijušais Londonas mērs Boriss Džonsons un iekšlietu ministre Terēza Meja, kas atbalstīja palikšanu, bet skaļās debatēs neiesaistījās.
