Gaidāmās izmaiņas saistībā ar sociālo nodokli vairākām NVO savu darbību likšot pārtraukt vai arī atlaist uz nepilnu laiku strādājošos, raidījumam apstiprināja Latvijas Pilsoniskās alianses vadītāja Kristīne Zonberga.
Par cilvēkiem, kuri strādā nepilnu laiku, turpmāk sociālais nodoklis būs jāmaksā, it kā viņi strādātu pilnu laiku – nākamgad vismaz 75% apmērā no minimālās algas. Pēc gada – no pilnas minimālās algas.
Valstij – 150 eiro, cilvēkam - 100
Biedrības “Ūdenszīmes” vadītāja aprēķinājusi, ja mēnesī no pārdotajiem suvenīriem izdotos iekasēt 250 eiro, tos varētu novirzīt vienas darbinieces darba algai. Pēc nodokļu nomaksas šobrīd darbiniece saņemtu apmēram 150 eiro. Taču turpmāk nodokļos nāktos samaksāt vairāk nekā darbiniece saņemtu “uz rokas”.
“Tas nodokļu slogs jau tāpat ir milzīgs! Taču pie jaunajiem nosacījumiem mums tikai sociālajā nodoklī ir jāsamaksā 123 eiro, plus ieņēmumu nodoklis, kas jau ir vairāk nekā 15 eiro, tas nozīmē no mūsu 250 valstij aizies 150, cilvēkam 100," stāstīja biedrības “Ūdenszīmes” valdes priekšsēdētāja Ieva Jātniece.
"Tā taču nav normāla proporcija!” izmisumu neslēpa Jātniece.
Šīs izmaiņas politiķi apstiprināja jau pērn vēl iepriekšējās valdības laikā. Tāda esot bijusi vienošanās koalīcijas partneru starpā.
“Toreiz bija plānotas mikrouzņēmuma nodokļa reformas. Lai šo režīmu saglabātu, tika panākts kompromiss, kas tika piedāvāts no koalīcijas partneriem tajā laikā, no vadošās partijas “Vienotības”, ka, labi, saglabājam šo režīmu, bet ieviešam minimālās sociālās iemaksas,” atceras Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs, Saeimas deputāts Edgars Putra (ZZS).
Ar tā brīža finanšu ministra Jāņa Reira (“Vienotība”) rīkojumu pirms pusotra gada izveidoja darba grupu. Tajā bija pārstāvji no ministrijām, Saeimas deputāti, kā arī sociālie partneri.
Politiķi un NVO - dažādās realitātēs
Visticamāk, toreiz galvenokārt uzmanība bija pievērsta mikrouzņēmumiem. Līdz ar to vairākas problēmas, ko gaidāmās izmaiņas radīs biedrībām, apskatītas īsti netika.
"Darbinieks ir pelnījis vismaz minimālā līmenī šīs sociālās garantijas. Tas ir šī likuma mērķis. Nekādā gadījumā šis likums nav brāķis!" uzskata Reirs.
"Šis likums palīdzēs vismaz 70 tūkstošiem cilvēku tikt pie minimālām sociālām garantijām nākotnē,” norāda Reirs.
Apmēram trešdaļai strādājošo sociālās iemaksas veic no atalgojuma, kas ir mazāks par minimālo algu. Līdz ar to šie cilvēki nespējot uzkrāt minimālajai vecuma pensijai. Tomēr politiķu iecere un biedrību realitāte ir pārāk atšķirīga.
"Nav plānots mainīt, jo lēmums ir pieņemts jau pagājušajā gadā, kad bija ļoti plašas diskusijas tā laika Finanšu ministrijas un Labklājības ministrijas vadībā,” norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Viņa turpina, ka ne vienmēr ir vajadzīgs darba līgums, var, piemēram, slēgt uzņēmuma līgumus. “Es domāju, ka ir jākonsultējas ar VID par katru individuālo gadījumu, ja pašiem nav skaidrs risinājums. Viņi var ieteikt, kā rīkoties katrā situācijā.”
"Labi, mēs varam slēgt uzņēmuma līgumu, pieņemsim, bet kas zaudē? Zaudē šis cilvēks, kas strādā, jo viņam nav neapliekamais minimums. Otrkārt, viņš nevar doties uz nodarbinātības aģentūru, viņš nevar saņemt bezdarbnieka pabalstu. Tas nozīmē, ka cilvēki zaudē jau tā niecīgās sociālās garantijas un niecīgos ieņēmumus, kas varētu būt,” pārliecināta ir Jātniece.
Biedrību vadītāji, sevišķi lauku reģionos, ir pārliecināti, ka politiķi Rīgā īsti nav apzinājuši problēmas ārpus tās.
Daļai NVO paredz bankrotu
Zonberga uzskata, ka ,,tas noteikti ir liels slogs, visticamāk, liela daļa NVO bankrotētu vai arī būtu spiesti atlaist darbiniekus, kas šobrīd strādā uz nepilnu darba laiku''.
Turklāt nav ņemts vērā tas, ka bieži vien ne jau biedrību vadītāji ir tie, kuri izvēlas, kādu līgumu slēgt ar padoto. Piemēram, projektos kurus finansē Eiropas Savienība, obligāta prasība esot darba līgums. Taču bieži vien nauda, ko tērēt atalgojumam, nenosedz minimālās algas apmērus. Līdz ar to nākas slēgt darba līgumu uz nepilnu slodzi.
"Atsevišķos gadījumos var slēgt uzņēmuma līgumu vai autoratlīdzības līgumu, bet tie ir projekta nosacījumi, ka tur tiek noteikts, ka ir jābūt darba līgumam. Līdz ar to NVO sektoram nav lielas izvēles, kādā veidā nodarbināt savus darbiniekus,” norāda Zonberga.
Aprēķināts, ka, palielinot sociālā nodokļa iemaksu apmērus, nākamgad valstij papildus izdosies iekasēt teju 69 miljonus eiro. Pēc gada vēl vairāk - jau 118 miljonus eiro. Iespējams, šis varētu būt viens no iemesliem, kāpēc politiķi šos nosacījumus mainīt negrib. Izmaiņas būtiski samazinātu plānotos budžeta ieņēmumus.
