Zivju pārstrāde ir nozīmīga Ziemeļkurzemes piekrastes trīs kaimiņu novados – Dundagā, Rojā un Mērsragā, kur nodarbināti arī daudzi Talsu novada iedzīvotāji. Šobrīd situācija zivju pārstrādes nozarē ir nestabila un mainās katru dienu, tāpēc no intervijām izvairās gan uzņēmumu vadība, gan darbinieki.
Uzņēmuma darbiniece Gita piekrita anonīmai intervijai. Viņa stāsta, ka vasaras periodā pārsvarā darbinieki “iet atvaļinājumos un bezdarbniekos pēc tam”.
“Bet tas ir kā kuru gadu, pagājušogad mēs jau atsākām 21.jūlijā, bet kā būs šogad, to jau mēs nezinām. It kā līdz Jāņiem domājam strādāt, bet tagad domā, ka līdz jūlija sākumam,” stāsta Gita.
To, ka zivju pārstrāde ir sezonāls darbs, apstiprina arī Nodarbinātības valsts aģentūras Talsu filiāle. Katru gadu maija beigās bezdarbnieku statusu iegūst zivju pārstrādes uzņēmumu darbinieki, un šogad uz 15. jūniju ir reģistrējušies 2068 klienti, pagājušā gada maija beigās tie bijuši 2200.
NVA Talsu filiāles vadītājs Andris Veršāns atzīst, ka bieži vien šie bezdarbnieki nemaz nemeklē konsultantu palīdzību, un, kad viņiem mēģina piedāvāt kādus NVA pakalpojumus, viņi saka “nē, nē, nē, mēs jau rudenī atgriežamies darbā, mums neko nevajag”.
Mērsraga novadā ir seši zivju pārstrādes uzņēmumi. Pašvaldība šobrīd neredz iemeslu uztraukumam, jo vasara vienmēr zvejniecībā ir bijis klusais laiks - gan liegumu un atvaļinājumu dēļ, gan tāpēc, ka karstā laika dēļ ir slikta zivju kvalitāte. Tāpat šī neesot pirmā reize, kad Krievija ietekmē zivju pārstrādes nozari.
Mērsraga novada domes priekšsēdētājs Lauris Karlsons uzskata, ka salīdzinoši ar iepriekšējām Krievijas krīzēm “šī būs, es pieļauju, vismazsāpīgākā”.
“Un tā iemesla dēļ, ka lielākā daļa nopietnu uzņēmēju zivju pārstrādē, zivju zvejā jau savlaicīgi šos riskus ir plānojuši, rēķinājušies un centušies viņus maksimāli izslēgt,” saka Karlsons.
Nodarbinātības valsts aģentūra norāda, ka patiešām jūtama krīze zivju pārstrādes uzņēmumos bija 1998.gadā, kad bezdarbnieku statusu ieguva vairāk nekā 5000 darbinieku.
Jau vēstīts, ka jūnija pirmajās dienās stājies spēkā Krievijas noteiktais aizliegums zivju un zivju produkcijas importam no Latvijas un Igaunijas.
Lai atbalstītu Krievijas aizlieguma skartos zivju pārstrādātājus, kuru darbu būtībā nopietni ietekmējis Krievijas noteiktais zivju konservu importa aizliegums, Saeima grozīja likumu un piešķīra zivrūpniekiem tiesības pieprasīt nodokļu brīvdienas.
