Dienas notikumu apskats

Pētījums: Iedzīvotāju viedokli par sociālo dienestu darbu veido aizspriedumi,

Dienas notikumu apskats

Vientuļos lietuvieši smeļas pieredzi robežkontroles punktu modernizācijā

Nozares vadība neredz iemeslu kavēties ar dzelzceļa elektrifikāciju

Nozares vadība neredz iemeslu kavēties ar dzelzceļa elektrifikāciju

Vairāk nekā pusmiljardu vērtā dzelzceļa elektrifikācijas projekta pirmā posma atlikšana nebūtu racionāla, uzskata Satiksmes ministrijas un „Latvijas dzelzceļa” vadība. Tā esot pamatota kā no vides aizsardzības, tā arī no ekonomiskā viedokļa, turklāt atliekot šī projekta īstenošanu pastāvot risks zaudēt konkurences cīņā ar kaimiņvalstīm.

„Baltijas asociācijas – Tranzīts un loģistika” ierosinājums atkārtoti izvērtēt, cik pamatota ir iecere ieguldīt aptuveni 520 miljonus eiro dzelzceļa elektrifikācijas projekta pirmā posma īstenošanā nav radis dzirdīgas ausis nozares ministrijā. Satiksmes ministrs Uldis Augulis (Zaļo un zemnieku savienība) uzsver, ka projekta lietderību rūpīgi izvērtējusi auditorkompānija „Ernst&Young”, kuras aprēķini liecinot, ka dzelzceļa elektrifikācija vairos tranzīta nozares konkurētspēju.

„Plus tam lielākas jaudas, plus iespēja garākiem sastāviem, jo elektrovilkme ir daudz lielāka,” norāda Augulis.

Turklāt vērienīgais dzelzceļa elektrifikācijas projekts ir viens no lielākajiem šajā plānošanas periodā iecerētajiem Eiropas Savienības (ES) naudas projektiem – tam paredzētais Kohēzijas fonda līdzfinansējums ir 347 miljoni eiro. „Šis ir Latvijas Attīstības programmā iekļautais un Eiropas Komisijai iesniegtais lielais projekts. Tas, protams, ir vides projekts, kas skar arī mūsu nākotnes plānus attiecībā uz globālo sasilšanu. Turklāt, ja šobrīd skatāmies, ko dara mūsu kaimiņi, mums ir iespēja izmantot Eiropas naudu, lai elektrificētu mūsu dzelzceļa līnijas,” saka Augulis.

Savukārt „Latvijas dzelzceļa” valdes priekšsēdētājs Aivars Strakšas atgādina, ka dzelzceļa elektrifikācija Latvijā būs jāveic šā vai tā. Viņaprāt, labāk to darīt jau tagad, kad projektu ir iespējams daļēji finansēt no Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda līdzekļiem. „Elektrifikācijas lielais projekts sastāv no trim etapiem. Pirmais būs Rīga. Otrajā mums ir jāmodernizē visa Rīgas pašreizējā sistēma. Trešais ir šis Ventspils variants. Tam, kādā kārtībā tas notiks, var būt dažādi risinājumi,” norādīja Strakšas. “Es ceru, ka tā elektrifikācija nekur nepazudīs, jo mums tā elektrifikācija jebkurā gadījumā ir jāatrisina līdz 2030. gadam. Tās ir mūsu saistības pret ES. Tāpēc nevajadzētu visu atstāt uz pēdējiem gadiem, kad, iespējams, mums tās naudas būs vēl mazāk un mēs nevarēsim izmantot Eiropas naudu,” pauda “Latvijas dzelzceļa” valdes priekšsēdētājs.

Strakšas pieļauj, ka „Baltijas asociācijas – Tranzīts un loģistika” aicinājums elektrifikācijas projektu atlikt saistīts ar asociācijā pārstāvēto uzņēmumu biznesa interesēm. „Protams, Ventspils uzņēmumiem, kas jau tagad zaudē konkurētspējā, tādā nozīmē, ka viņiem samazinās apjomi, šī elektrifikācija Rīgas virzienā kaut kādā veidā sāp,” norāda Strakšas.

Šā gada aprīļa beigās „Latvijas dzelzceļš” Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai iesniedza elektrifikācijas projekta pirmā posma īstenošanas pieteikumu. Projekta ietekmi uz valsts budžetu plānots izvērtēt līdz šā gada beigām.

Jau ziņots, ka, elektrificējot dzelzceļa līnijas no Latgales uz Rīgu, Latvijai būs pašai jāmeklē līdzfinansējums 172 miljonu eiro apmērā. Visdrīzāk, projektu līdzfinansēs valsts AS "Latvijas dzelzceļš", naudu aizņemoties.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti