Biedrības "Zemnieku saeima" priekšsēdētājs Juris Lazdiņš intervijā LTV raidījumā “ Rīta Panorāma” pastāstīja, ka sausums nodara postījumus lauksaimniekiem visā Latvijā. Pozitīva situācija esot tikai atsevišķos pagastos un uz atsevišķiem laukiem.
Kopumā situāciju viņš salīdzināja ar pērnā gada lietavām, kad lauksaimnieki tikai spēja noraudzīties, kā darbs un lauki iet bojā.
Arī LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis intervijā Latvijas Radio atzina, ka sausums skāris visus lauksaimniekus un, iespējams, labāka situācija ir tikai siltumnīcās, kur ir laistīšanas iespējas.
Šobrīd par kompensācijām netiekot runāts. Pašvaldības var izskatīt iespēju par zemes nodokļa atlaidēm saviem zemniekiem, kas būtu “labs žests” no vietvarām.
Tāpat pašvaldības var vērsties krīzes komitejā. Ārkārtējas situācijas izsludināšana būs atkarīga no tā, ik daudzas un cik aktīvi pašvaldības vērsīsies krīzes komitejā. Lai varētu vērsties Eiropas Komisijā ar lūgumu pēc kopīgās palīdzības Latvijas, Lietuvas un Igaunijas zemniekiem, ir būtiski arī aprēķini par ražas zudumiem un datiem par meteoroloģisko situāciju.
KONTEKSTS:
Šogad kopš maija Latvijā valda sausums, kas ir izkaltējis dažādas kultūras, vietām iznīcinot, iespējams, pat vairāk nekā pusi no gaidāmās ražas. Īpaši valgmes trūkumu izjūt dārzkopji, dārzeņu audzētāji un graudkopji.
Kuldīgas un Ventspils novada pašvaldības rosinājušas Ministru kabinetu izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā. Pirmdien, 18.jūnijā, ziņots, ka šim pašvaldībām pievienojas arī Kandavas novada dome. Kuldīgas novadā iesniegumi saņemti jau no vairāk nekā 60 lauksaimniekiem.
