Noslēgta 6.laukstrādnieku samazinātā nodokļa sezona; iesaistīto saimniecību skaits aug

Noslēgta sestā laukstrādnieku samazinātā ienākuma nodokļa sezona. Zemkopības ministrija patlaban izvērtē, cik veiksmīgi darbojies atvieglotā nodokļa režīms, ko nākamgad plānots skatīt valdībā, lai lemtu vai to pagarināt arī pēc 2020. gada. Nodokļa maksātāju skaits pērn pieaudzis par 25%, savukārt kopumā sešos gados iesaistīto saimniecību skaits pieaudzis no aptuveni 90 līdz 230. Laukstrādniekus nodarbina gan augļkopības, gan dārzeņkopības saimniecībās. Taču ministrija arī vērtēšot, vai atvieglojumu nākotnē jāpiemēro arī lopkopībā un augkopībā.  

Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa likme ir 15%, bet ne mazāka kā 70 centi katrā darba dienā. Konkrētais samazinātais nodoklis Latvijā ieviests 2014. gadā uz pagaidu termiņu, un nākamgad Zemkopības ministrijai jāizvērtē, vai programmu turpināt.

Noslēgta 6.laukstrādnieku samazinātā nodokļa sezona; iesaistīto saimniecību skaits audzisSintija Ambote

Lauku atbalsta dienesta (LAD) dati liecina, ka sešos gados zemnieki arvien vairāk reģistrējuši sezonas strādniekus, un šogad nodarbināti par 33% vairāk strādnieku nekā pērn, pastāstīja dienesta pārstāve Kristīne Ilgaža.

Viņa atzina, ka LAD šo programmu vērtē pozitīvi. “Ja skatāmies pēc skaitļiem, tad šogad sezonas laukstrādniekus Latvijā nodarbināja 231 saimniecība, kas ir par aptuveni 25% vairāk saimniecību nekā pērn, un kopumā tie bija 3340 nodarbinātie. Tā tendence arī visu sešu gadu laikā bijusi kāpjoša - 2014. gadā sezonas strādnieku reģistrācijā iesaistījās tikai 89 saimniecības.

Pozitīvi ir tas, ka šiem cilvēkiem, kas reģistrēti šajos sezonas darbos, visi nodokļi tiek aprēķināti un ir sociālās garantijas,” norādīja Ilgaža.

Laukstrādniekus nodarbina gan augļkopības, gan dārzeņkopības saimniecībās, kā arī nodarbināti dažāda vecuma ļaudis, tostarp pirmspensijas vecumā, un vidējie ienākumi dienā šiem strādniekiem šogad bijuši ap 27 eiro, skaidro Ilgaža.

Visvairāk saimniecības sezonas laukstrādniekus nodarbina Zemgalē, kā arī Pierīgā, bet zemākā aktivitāte ir Latgalē.

Lauksaimnieku organizācijas atzīst, ka sezonas darbinieki joprojām ir īpaši nepieciešami ražas novākšanas, kā arī stādīšanas un sējas laikā. Zemnieku saeimas pārstāvis Mārtiņš Trons vērtēja, ka atvieglotais nodoklis samazinājis nelegālo nodarbinātību lauksaimniecībā, jo reģistrēto darbinieku ir krietni vairāk.

“Protams, salīdzinot ar Poliju un citām valstīm, kur ir labāki apstākļi augļu un dārzeņu audzēšanai, arī mums ir jādomā, kā pie īsākas labvēlīgu apstākļu sezonas veicināt caur citiem netieša atbalsta paņēmieniem šo saimniekošanu. Galu galā ieguvējs ir sabiedrība, kas var patērēt arī vietējo augli vai dārzeni. Protams, mēs gribētu arī augkopībā un lopkopībā šādu iespēju laikā, kad no lauka jāvāc akmeņi vai jācērt krūmi vai citi palīgdarbi vasaras periodā. Mēs labprāt piesaistītu arī vairāk studentu vai pat kādus pedagogus, skolēnus šajā pasākumā, mūsuprāt tas ir jāattīsta, jo, mūsuprāt, nelegālā nodarbībā joprojām ir pietiekami augsts procents valstī,” stāstīja Trons.

Maksimālais nodarbināšanas termiņš, kurā sezonas laukstrādniekam var piemērot īpašo ienākuma nodokļa režīmu, nevar pārsniegt 65 nostrādātās dienas laika periodā no aprīļa līdz novembra nogalei, un maksimālie ienākumi nevar pārsniegt 3000 eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti