Parlamentā informēja, ka ar grozījumiem tiks novērsta praksē konstatētā formālā pieeja sociālajai uzņēmējdarbībai, kad pretendenti formāli atbilst sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanai izvirzītajām prasībām un rada nelielu sociālu ietekmi, taču, izvērtējot to darbību kopumā, secināms, ka uzņēmuma darbības mērķis pamatā ir vērsts uz peļņas gūšanu.
Sociālā uzņēmuma galvenais mērķis ir sociālās ietekmes radīšana, nevis peļņas nodrošināšana īpašniekiem. Tas darbojas tirgus apstākļos, uzņēmējdarbībai raksturīgā un inovatīvā veidā, ražojot preces un sniedzot pakalpojumus.
"Šie grozījumi ir nepieciešami, lai rūpīgāk varētu izvērtēt uzņēmumus, kas piesakās sociālā uzņēmuma statusam, un paredzētais atbalsts tiktu piešķirts tikai tiem, kas tiešām godprātīgi vēlas radīt labvēlīgu sociālu ietekmi," iepriekš akcentēja par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride ("Attīstībai/Par").
Ar grozījumiem precizēts sociālā uzņēmuma jēdziens, nosakot, ka radītajai sociālajai ietekmei ir jābūt nozīmīgai.
Ar to saprotama tāda saimnieciskā darbība, kuras mērķis ir sociālā labuma sniegšana noteiktām sabiedrības grupām vai sabiedrībai kopumā un kuras radītā sociālā ietekme ir atbilstoša izvēlētajam sociālajam mērķim un reālajam saimnieciskās darbības apjomam. Likuma grozījumi paredz uzdevumu Labklājības ministrijai izstrādāt sociālās ietekmes izvērtēšanas vadlīnijas.
Grozījumos noteikts, ka sabiedrība ar ierobežotu atbildību var pretendēt uz sociālā uzņēmuma statusa iegūšanu, ja:
- tai saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē pieejamo informāciju nav nodokļu, nodevu, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 eiro;
- tai nav pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process, tā neatrodas likvidācijas stadijā, tās saimnieciskā darbība nav apturēta vai pārtraukta;
- tā nav uzskatāma par administratīvi sodītu par būtisku pārkāpumu nodokļu jomā, ja tas saistīts ar informatīvās deklarācijas par darba ņēmējiem iesniegšanas termiņa neievērošanu; darba tiesisko attiecību jomā, ja tas saistīts ar darba līguma nenoslēgšanu rakstveida formā vai valsts noteiktās minimālās mēneša darba algas nenodrošināšanu, vai atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpšanu: darba aizsardzības jomā, ja tas saistīts ar darbā notikuša nelaimes gadījuma neizmeklēšanu, kura rezultātā nodarbinātajam radušies smagi veselības traucējumi vai iestājusies viņa nāve, vai ja tas saistīts ar pārkāpumu, kas rada tiešus draudus nodarbināto drošībai un veselībai, patērētāju tiesību aizsardzības jomā, sociālā uzņēmuma darbības jomā;
- tā pēdējā gada laikā (izņemot gadījumu, ja likumā paredzēts ilgāks sodāmības vai pārkāpuma konstatēšanas juridisko seku termiņš) nav izdarījusi būtisku pārkāpumu negodīgas komercprakses, reklāmas vai sociālā uzņēmuma darbības jomā vai citu būtisku pārkāpumu, kas radījis vai varēja radīt kaitējumu mērķa grupas personai.
"Būtībā šīs administratīvās prasības ir dažāda veida pārkāpumi, kur lielākoties arī mēs ticam un ceram, ka sociālajiem uzņēmumiem tāda veida pārkāpumu arī nav, un arī nevajadzētu būt tik lielā apmērā.
Tas ir drīzāk, vairāk, lai tiešām nodrošinātu to, ka sociālie uzņēmumi rāda priekšzīmi,
rāda to, ka viņi patiešām ir radīti ar mērķi risināt kādu sociālu problēmu, nevis radīt jaunas sociālās problēmas," pastāstīja Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas direktore Regita Zeiļa.
Ministru kabinetam būs jānoteic prasības algotu darbinieku nodarbināšanai, lai komersants varētu iegūt sociālā uzņēmuma statusu (piemēram, darbinieku skaits, slodzes, nepilna darba laika noteikšana, darba samaksas apmērs). Tas nepieciešams, lai novērstu to, ka tikai formāli tiek izpildīta likumā ietvertā prasība nodarbināt algotus darbiniekus.
Lai nodrošinātu ierobežojošu kritēriju samērīgumu, ar grozījumiem noteikta arī iespēja, izvērtējot konkrēto situāciju, lemt par sociālā uzņēmuma statusa saglabāšanu, piemēram, ja uzņēmums Labklājības ministrijas noteiktajā termiņā iesniedz informāciju, kas apliecina konstatēto pārkāpumu vai neatbilstības novēršanu un sociālā uzņēmuma darbības pilnveidi.
Tāpat ar grozījumiem noteiktas tiesības sabiedriskā labuma organizācijai dibināt sabiedrību ar ierobežotu atbildību ar nosacījumu, ka tā sešu mēnešu laikā no dibināšanas brīža iegūst sociālā uzņēmuma statusu.
