Eiropas Savienības Zvejas asociācijas pārstāvis Didzis Šmits stāsta, ka jebkuru dabas resursu ieguve Špicbergenas vai Svalbāras reģionā noteikta pēc 1920.gada Parīzes līguma, kas noslēgts starp 42 valstīm, tai skaitā Latviju, bet, aizturot Latvijas zvejas kuģi, Norvēģija šo līgumu pārkāpusi.
“Norvēģija mēģina mums uzlikt sodu, mēs nepiekrītam, tāda ir situācija šobrīd. Notiek intensīvas sarunas Eiropas Savienībai ar Norvēģiju,” Latvijas Radio pastāstīja Šmits.
Viņš norādīja – ja piekristu samaksāt Norvēģijas noteikto sodu un iemaksāt depozītu, kuģis “varētu doties prom arī rīt no rīta kopā ar visu komandu, bet mēs nepiekrītam”.
“Mēs uzskatām, ka nevis mēs esam kaut ko pārkāpuši, bet norvēģi ir pārkāpuši, nelikumīgi arestējot mūsu kuģi. Līdz ar to nekādus depozītus - kur nu vēl vairāk sodus! - maksāt mēs šobrīd nesam gatavi un droši vien arī nebūsim gatavi,” uzsvēra Šmits.
“Gaidīsim, kā situācija risināsies sarunu ceļā,” viņš piebilda.
Šmits norādīja, ka 41 valsts, kas pievienojās Parīzes līgumam, ieņem tādu pašu pozīciju kā Latvija, uzskatot, ka tām ir sniega krabju zvejas tiesības, un “tikai viena valsts Norvēģija uzskata, ka viņai tur pieder kaut kas vairāk nekā pārējām”.
“Līdz ar to ir pilnīgi skaidrs - tā ir Starptautiskā tiesa Hāgā, kur šādus strīdus šķir. Un to mēs esam arī pietiekoši skaidri Norvēģijai, ja viņi turpinās ierobežot mūsu tiesības vai pārkāpt mūsu tiesības, arestēt un agresīvi uzvesties pret Eiropas Savienības floti, Latvijas floti tai skaitā, mēs vērsīsimies tiesā, un tiesa izlems, tas ir diezgan skaidrs, negatīvi norvēģiem,” sacīja Šmits.
Ja tiesa atzīs, ka Norvēģija ir pārkāpusi Parīzes līgumu, visas izmaksas, kas saistītas ar kuģa aizturēšanu, tiesas darbiem un uzliktajiem sodiem, būs jāmaksā Norvēģijai.
Latvijas kuģis "Senators" arestēts par iespējamu nelegālu sniega krabju zveju Norvēģijas kontinentālajā šelfā, aģentūrai LETA norādīja Norvēģijas vēstnieks Latvijā Steinars Ēgils Hāgens.
Vēstnieks skaidroja, ka Norvēģijai ir iespēja licencēt sniega krabju zveju tās kontinentālajā šelfā, uzsverot, ka Eiropas Savienība (ES) un Latvija šādas licences bez Norvēģijas zināšanas izsniegt nevar. Par to informēta Latvija un ES.
Vēstnieks atgādināja, ka Svalbāras vienošanās neattiecas uz sniega krabju zveju Norvēģijas kontinentālajā šelfā. Līdz ar to ir stingri noteikts, kur to ir iespējams darīt. Teritorijās, uz kurām attiecas vienošanās, Norvēģijai ir regulatorais spēks.
Līdz ar to Norvēģija sagaida, ka visi ievēros vienošanās. Tie kuģi, kuri veic nelegālu zveju, tiks arestēti un sodīti, uzsvēra vēstnieks.
Tāpat vēstnieks skaidroja, ka Norvēģija atbalsta to, ka Latvijas kuģi piedalās legālā un regulētā sniega krabju zvejā Norvēģijas kontinentālajā šelfā, balstoties uz vienošanos starp Norvēģiju un ES. Tomēr ES neesot izrādījusi par to interesi.
Vēstnieks skaidroja, ka Latvijas zvejas kuģis tika arestēts 16.janvārī, pamatojoties uz aizdomām par nelegālu sniega krabju zveju Norvēģijas kontinentālajā šelfā. Vēstnieks arī zināja sacīt, ka kuģis jau pagājušā gada septembrī tika arestēts par līdzīgu pārkāpumu.
Norvēģijas policija un lietas izskatītājs lietu virza ierastajā kārtībā, līdz ar to Latvijas kuģis novirzīts uz Kirkenesas ostu Norvēģijā, informēja vēstnieks.
Viņš arī zināja sacīt, ka kuģa īpašnieks tika informēts par aizliegumu veikt nelegālu zveju, kā arī to, ka kuģis tiks arestēts un lieta tiks virzīta tālāk gadījumā, ja atklāsies pārkāpumi.
