Par to paziņojis Norvēģijas premjerministrs Jūnass Gārs Stēre. Pēc viņa vārdiem, cenu griestu noteikšana neatrisinās galveno Eiropas problēmu.
Lai arī Eiropas Komisija ir piedāvājusi noteikt cenas griestus tikai no Krievijas importētajai gāzei, atsevišķas Eiropas Savienības dalībvalstis ir aicinājušas šādus ierobežojumus piemērot visai iegādātajai gāzei. Tas attiektos arī uz sašķidrināto dabasgāzi, kas tiek saņemta no ASV vai Norvēģijas.
Norvēģija kopš Ukrainas kara sākuma ir bijusi viena no lielākajām ieguvējām, jo gāzes cenas pasaules tirgū ir strauji cēlušās.
Līdz šim Norvēģija devusi priekšroku tam, lai par piegāžu līgumiem vienošanos panāk pašas naftas un gāzes kompānijas.
Taču kā pirmdien telefonsarunā ar Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu fon der Leienu norādījis Norvēģijas valdības vadītājs, lai arī Norvēģija diskusijām pieiet atvērti, maksimālās cenas noteikšana nemainīs pamatproblēmu, proti, to, ka Eiropai joprojām trūkst gāzes.
KONTEKSTS:
Eiropas Savienība plāno līdz gada beigām par vismaz divām trešdaļām samazināt atkarību no Krievijas gāzes. Tādēļ dalībvalstīm ieteikts samazināt dabasgāzes patēriņu par vismaz 15%. Tas ļautu labāk sagatavoties ziemai un nogādāt krātuvēs vairāk gāzes.
