Atbalstām cīņu pret ēnu ekonomiku, tomēr šo soli vērtējam kā sasteigtu, nepārdomātu un potenciāli neefektīvu – ar šādu viedokli par priekšlikumu, kas atbildību par uzņēmumu nodokļu parādiem pie noteiktiem nosacījumiem uzkraus uz uzņēmumu valdes locekļu pleciem, nākušas klajā abas lielākās Latvijas uzņēmēju organizācijas – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Darba devēju konfederācija.
Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidents Aigars Rostovskis uzskata, ka galvenās jaunā priekšlikuma problēmas ir saistītas ar faktu, ka lielāko daļu negodīgo darboņu likums īsti neskars.
Viņš norādīja, ka uzņēmējdarbībā var iestāties īslaicīgas problēmas ar maksājumiem, tai skaitā budžetam, „tad no valsts puses ir jautājums - vai labāk to vistu uzreiz nokaut, jo viņa taču nedēj olas, vai labāk ar to pastrādāt, lai turpina tās olas dēt”.
„Runa ir par normālām, veselīgām vistām, jo tie shēmotāji un lielo darījumu bīdītāji turpinās savu gaitu,” uzsvēra Rostovskis.
Savukārt Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Menģelsone kritiski vērtē faktu, ka norma ieviesta steigā un no tās budžetā jau ir paredzēti konkrēti ieņēmumi.
Viņa skaidroja, ka darba devēji stingri prasa šo normu „izņemt āra no budžeta paketes”. Uzņēmējus uztrauc, ka budžetā jau faktiski ir paredzēti ieņēmumi soda naudām, un „tas neiet kopā ar labu uzņēmējdarbības vidi”.
Ja norma stātos spēkā 2016. gada janvārī, tas būtu savlaicīgi un saplānoti, bet „šobrīd esam apbēdināti par tempu un attieksmi”, norādīja Meņģelsone.
Savukārt Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš faktā, ka ar šo likuma normu valsts tiek padarīta par prioritārāko kreditoru, saskata iespējamu pretrunu ar spēkā esošo likumdošanu.
Viņš atgādināja, ka normālā maksātnespējas procesā administrators izvērtē situāciju un apmierina saistības pret darbiniekiem un kreditoriem. Ar šo normu valsts pasaka, ka bez jebkādas tiesas prioritāte ir valsts, nevis darbinieki, un tas varētu būt pretrunā ar citām likuma normām, sacīja Endziņš.
Atbalstot šos grozījumus, Finanšu ministrija 2015. gada budžetā cer uz septiņu miljonu eiro papildu ieņēmumiem.
