Dienas notikumu apskats

ES un Ķīna vienojas par sadarbību klimata jautājumos, parakstot ANO Parīzes vienošanos

Dienas notikumu apskats

Jūrmalā par tūkstoti mazāk balsstiesīgo nekā pirms četriem gadiem

«Nord Stream 2» finansētāji gatavi pārskaitīt naudu būvdarbiem

«Nord Stream 2» finansētāji gatavi pārskaitīt naudu būvdarbiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Vācijas uzņēmums “Wintershall” jau tuvākajās dienās plāno pārskaitīt savu projekta “Nord Stream 2” finansējuma daļu. Par to žurnālistiem Sanktpēterburgas Starptautiskajā ekonomikas forumā paziņoja šī uzņēmuma vadītājs. Pārējie projekta dalībnieki arī sola nodrošināt ilgtermiņa kredītu gāzesvada būvniecībai Baltijas jūrā. Latvija joprojām neatbalsta “Nord Stream 2” projektu. Tomēr Eiropas Komisija (EK) vēl nav sniegusi savu atzinumu par to, vai šis gāzesvads atbilst Eiropas likumiem.

Vācijas kompānija “Wintershall” jau tuvāko divu dienu laikā ir gatava pārskaitīt 285 miljonus eiro projekta “Nord Stream 2” īstenošanai.

Sanktpēterburgas Starptautiskajā ekonomikas forumā šādu ieceri apstiprināja šīs kompānijas vadītājs Mario Merens.

Kopumā projektā piedalās Krievijas gāzes koncerns “Gazprom” un pieci Eiropas uzņēmumi. Tā ir franču kompānija “Engie”, austriešu OMV, nīderlandiešu “Royal Dutch Shell”, kā arī divi vācu uzņēmumi - “Uniper” un “Wintershall”.

Krievijas medijos tiek ziņots, ka visas iesaistītās puses ir panākušas jaunu vienošanos par projekta finansēšanas modeli.

Sarunas par to notika jau kopš pagājušā augusta, jo pret Krieviju ieviesto sankciju, kā arī citu iemeslu dēļ Eiropas uzņēmumi atteicās kļūt par projekta akcionāriem. Tā vietā tagad šīs piecas kompānijas ir gatavas aizdot pusi no naudas, kas ir nepieciešama gāzesvada būvniecībai. Otro pusi plāno segt “Gazprom”. Kopējās projekta izmaksas ir 9,5 miljardi eiro.

Savukārt laikraksts “Kommersant” šajās dienās vēsta, ka pret plānotā gāzesvada novietojumu ir sākuši protestēt vides aizstāvji. Ir paredzams, ka gāzesvads daļēji ies caur Ļeņingradas apgabalā esošo Kurgaļskas dabas rezervātu.

Avīze ir nopublicējusi oficiālo saraksti starp Krievijas premjera vietnieku Arkādiju Dvorkoviču un dabas ministru Sergeju Donskoju. Vicepremjers uzdeva sagatavot plānu īpaši aizsargājamo teritoriju likuma izmaiņu izstrādei un pieņemšanai, lai būtu iespējams mainīt rezervāta robežas.

Vides aizstāvji ir satraukti, ka tas var novest pie vairāku īpaši aizsargājamo dzīvnieku un augu sugu bojāejas.

Turpretī “Nord Steam 2” pārstāvji apgalvo, ka viņiem ir liela pieredze šādu projektu īstenošanā īpaši aizsargātās teritorijās. Tādēļ šis dabas rezervāts no gāzesvada necietīšot.

Tomēr organizācija “Greenpeace” jau ir savākusi aptuveni 20 000 parakstu pret “Nord Stream 2” būvniecību esošajā rezervāta teritorijā. Varas iestādes arī apgalvo, ka galīgais lēmums par trases novietojumu Krievijas teritorijā vēl nav pieņemts.

Tāpat diskusijas par šo projektu turpinās arī Briselē. Latvija un vairākas citas Eiropas Savienības valstis neatbalsta “Nord Stream 2”, jo šis projekts palielinās Eiropas atkarību no Krievijas gāzes.

Tas ir pretrunā ar pasludinātajiem Eiropas Savienības (ES) mērķiem. Tāpat jau esošais gāzesvads Baltijas jūrā netiek pilnībā noslogots. Tādēļ var pieļaut, ka otrās kārtas būvniecībai drīzāk ir politiski, nevis ekonomiski mērķi. Pret “Nord Stream 2” iestājās arī vairums Eiropas Parlamenta deputātu. Tomēr EK vēl nav sniegusi savu atzinumu par to, vai plānotais gāzesvads atbilst ES likumiem.

Projekta “Nord Stream 2” mērķis ir piegādāt dabasgāzi Eiropas valstīm, apejot Ukrainu, Poliju un Baltijas valstis. Eksperti uzskata, ka jaunais cauruļvads palīdzēs nodrošināt Eiropu ar šo svarīgo dabas resursu, tomēr palielinās bloka dalībvalstu atkarību no Krievijas. Piesardzīgi par projektu izteikusies arī EK.   

Pirmās divas “Nord Stream” cauruļvadu līnijas starp Krieviju un Vāciju tika pabeigtas 2011. un 2012.gadā, kad Krievijas un ES attiecības bija daudz labākas.

Jaunais “Gazprom” projekts paredz vēl divu līniju izbūvi līdz 2019.gadam, lai gan Eiropas Komisija pašlaik uzlikusi mākslīgus ierobežojums jau esošajiem gāzesvadiem, cenšoties mazināt atkarību no Krievijas gāzes. Bažas par projekta lietderību un cauruļvada negatīvo ietekmi uz ES enerģētisko neatkarību izsaka arī Baltijas valstis, Polija un Zviedrija. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti