Noraida priekšlikumu ilgāk saglabāt «mikronodokli»; tas pastāvēs līdz 2019.gada sākumam

Saeimas deputāti trešdien, 23.novembrī, noraidīja parlamenta opozīcijas priekšlikumu saglabāt mikrouzņēmuma nodokļa likmi tā pašreizējā kārtībā. Tādējādi uzņēmējdarbības uzsācēji šim režīmam varēs pieteikties tikai līdz 2017.gada 30.jūnijam, savukārt līdz ar 2019.gadu no tā vispār ir plānots atteikties.

 

Saeima portālam lsm.lv uzsver, ja mikrouzņēmumi savu saimniecisko darbību vēlēsies turpināt līdz 2018.gada 15.decembrim, tiem būs jāpārreģistrējas kādā no citiem pastāvošajiem nodokļu maksāšanas režīmiem.

Ja tas nebūs izdarīts, tad līdzšinējais mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs atkarībā no juridiskās formas kļūs vai nu par uzņēmumu ienākuma vai arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāju.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Jaunus mikrouzņēmumus Latvijā varēs reģistrēt tikai līdz nākamā gada vidum, bet jau esošajiem mikrouzņēmumiem līdz 2018. gada beigām ir jāizraugās jauna uzņēmējdarbības forma.

Labklājības ministrs Jānis Reirs no „Vienotības”, aizstāvot esošā mikrouzņēmumu režīma atcelšanu, debatēs pauda pārliecību, ka daļa darba ņēmēju ir piespiesti kļūt par mikrouzņēmējiem. Turklāt šāda nodokļu režīma pastāvēšana kaitē valsts budžeta ieņēmumiem, uzskata ministrs.

„Par 13 tūkstošiem cilvēku ir samaksāti vidēji 6,5 eiro mēnesī. Ja mēs uzskatām, ka tas ir tik labs režīms, tad pārejam visi uz šo režīmu, un valsts ir bankrotējusi jau nākamajā mēnesī. Mums pašvaldību ieņēmumi samazināsies par 80 procentiem, un sociālais budžets uzsprāgst,”  paziņoja Reirs. 

Pret izmaiņām iebilst opozīcija un piketa dalībnieki

Viena no tiem, kas aizstāvēja mikrouzņēmuma nodokļa saglabāšanu pašreizējā kārtībā, bija deputāte Inga Bite (Latvijas Reģionu apvienība), kura pauda, ka uzņēmējiem dārgāka būs atteikšanās no mikrouzņēmumu nodokļa, nekā soda samaksāšana par nelegālu nodarbinātību. Tādējādi pieaugs nelegālā nodarbinātība.

Savukārt "No sirds Latvijai" Saeimas deputāte Inguna Sudraba uzsvēra, ka pirms nav izveidoti citi mehānismi, kā atbalstīt mazos, vidējos un dzīvesstila uzņēmumos, nedrīkst iznīdēt mikrouzņēmuma nodokli.

Deputātiem gan iebilda  Reirs , kurš akcentēja, ka savulaik mikrouzņēmuma nodoklis palīdzēja palielināt nodarbinātību, taču šobrīd tas ir pārvērties par veidu, kā kļūt par "nodokļu optimizētāju".

Viņš arī norādīja, ka to cilvēku vecākus, kas pilnībā nemaksā nodokļus, uztur tie, kuri to maksā.

Pret mikrouzņēmuma nodokļa likvidēšanu trešdien pie Saeimas notika arī pikets. Tā dalībnieki aicināja šo režīmu saglabāt.  Viņi ir neapmierināti arī ar ieceri jau no nākamā gada sākt pakāpenisku minimālo sociālo iemaksu ieviešanu, kas skars kā nepilnas slodzes, tā arī mikrouzņēmumos strādājošos.

Pret normu, kas paģērēs par ikvienam nodarbinātajam veikt sociālās iemaksas vismaz no minimālās mēnešalgas, kas nākamgad sasniegs 380 eiro, iebilst arī Saeimas opozīcija.

„Vai ir nepieciešams katru indivīdu piespiest iegādāties sociālo apdrošināšanu? Vai tā ir tomēr katra paša izvēle un katrs var pats izvēlēties, vai viņam vajadzīga šī sociālā apdrošināšana, vai tomēr nav?” sacīja Latvijas Reģionu apvienības deputāts Mārtiņš Bondars. 

Vairākas uzņēmēju organizācijas jau pieļāvušas iespēju mikrouzņēmumus skarošās nodokļu likumu izmaiņas apstrīdēt Satversmes tiesā. 

Finanšu ministre sola citus risinājumus uzņēmējiem 

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola sola, ka vismaz daļēju risinājumu jautājumam par minimālām sociālajām iemaksām varētu rast, paplašinot to nodarbināto loku, uz kuru neattiecas pienākums maksāt šīs iemaksas. Savukārt mikrouzņēmumu režīms no 2019. gada varētu tikt aizstāts ar citu mazajiem uzņēmumiem piemērotu režīmu.

 „Šobrīd ir noteikts, ka vēl vismaz divus gadus mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji var strādāt tādā režīmā kā tagad, vēl pusgadu var reģistrēties arī jauni. Un ir skaidra apņemšanās no valdības piedāvāt kādu citu risinājumu mikrouzņēmumu nodokļa vietā, bet tas nebūs sasteigti. Tas būs apspriests arī ar uzņēmēju organizācijām un tam ir vajadzīgs laiks. Te ir jāuzņemas zināmu atbildību arī mums, ka mēs neesam pietiekami informējuši par citām iespējām, kā var rīkoties, piemēram, mainot savu uzņēmējdarbības formu,” skaidroja ministre.

“Nereti darba līguma vietā var izmantot uzņēmuma līgumu, ir arī citas uzņēmējdarbības formas – individuālie komersanti, dažiem varbūt piemērotāks būtu patentmaksājums. Tas ir tas, ko mēs mēģināsim plašāk skaidrot,” solīja ministre. 

Jau vēstīts, ka nākamgad, līdz ar jūliju nodoklī vairs netiks ietvertas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas - tās būs jāmaksā saskaņā ar vispārējo kārtību par katru mikrouzņēmumā nodarbināto. Taču vienlaikus tiks samazināta mikrouzņēmuma nodokļa likme no pašreizējiem 9% līdz 5% no apgrozījuma.

Turklāt līdz 2018. gada beigām no krīzes laikā ieviestā un pretrunīgi vērtētā mikrouzņēmumu režīma plānots atteikties. Taču tā vietā paredzēts ieviest jaunus risinājumus uzņēmējdarbības uzsācēju un mazo uzņēmēju atbalstam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti