Dienas ziņas

No apcietinājuma atbrīvo Štramu un Stranci

Dienas ziņas

Jau piektā labdarības izsole Likteņdārzam

Saeimā atsāk izskatīt ierobežojumus ātrajiem kredītiem

Noraida priekšlikumu «ātro kredītu» izsniedzēju licencēšanu uzticēt FKTK

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija sākusi izskatīt Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumus, kas tapuši ar mērķi stingrāk regulēt ”ātro kredītu” nozari. Uz otro lasījumu deputāti iesnieguši 20 priekšlikumus.

 

 

Jau tagad ir skaidrs – grozījumu ceļš būs tikpat sarežģīts kā iepriekš, jo nebanku kreditētāji iebilst pret maksimālo procentu un kavējuma likmju noteikšanu. 

Šī ir pirmā reize, kad  12. Saeimas deputāti atsāk skatīt no pērnā parlamenta mantotos grozījumus ātro kredītu regulējumam. Lai gan tā būtiskākie punkti  saistīti ar maksimālo procentu likmju ierobežošanu un kavējuma naudu griestiem, trešdien deputāti līdz to skatīšanai vēl netika. 

Centieni sakārtot nebanku kreditēšanu jeb ātro kredītu nozari ilgst jau aptuveni divus gadus. Tomēr Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumi, kas paredz ierobežot procentu likmes, kā arī aizliegt ātro kredītu izsniegšanu naktīs, spēkā stāsies ne ātrāk kā šā gada 1. jūlijā.

Trešdien par likumprojekta sagatavošanu atbildīgā Saeimas Tautsaimniecības komisija sāka izskatīt deputātu iesniegtos priekšlikumus. Citu starpā tie paredzēja mainīt nebanku kreditētāju licencēšanas sistēmu. Patlaban licences izsniedz Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, taču deputātu iesniegtie priekšlikumi paredzēja licencēšanu nodot Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK). Tomēr Tautsaimniecības komisija šo ierosinājumu neatbalstīja. Viens no licencēšanas kārtības izmaiņas rosinājušajiem deputātiem – Nacionālo apvienību pārstāvošais Ilmārs Latkovskis – pēc komisijas sēdes Latvijas Radio teica:

”Es saskatu, ka tas ir viens nopietns spēlētājs finanšu tirgū – nebanku kreditētāji. Un licencēšanas jautājums būtu, nu būtībā viņi ir banku līmenī, bet viņiem nevajadzētu ar banku konkurēt. Un licencēšanas jautājums būtu tāpēc FKTK kompetencē, kas ar to pēc būtības specializējas un ar to nodarbojas. Bet es uzsveru, nekādā gadījumā neatbrīvojot no Patērētāju tiesību aizsardzības centra uzraudzības.”

Skeptiski deputāta Latkovska priekšlikumu vērtē gan FKTK, gan arī ”ātro kredītu” ierobežošanas iniciatori – Ekonomikas ministrija. „Mūsuprāt, nebanku licenzēšanā galvenās prasības ir par patērētāju kreditēšanu, ko uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Un, formāli nomainot citu institūciju, labumi netiks iegūti un sistēma netiks padarīta efektīvāka, tikai pretēji – daudz smagnējāka,” skaidroja ministrijas Iekšējā tirgus uzraudzības departamenta vadītāja Inga Apsīte.

Apsīte gan nenoliedz, ka nebanku kreditētāji būtībā sniedz finanšu pakalpojumus. Iespēja šo uzņēmumu licencēšanu uzticēt Finanšu un kapitāla tirgus komisijai savulaik apspriesta gan valdībā, gan Finanšu sektora attīstības padomē, taču secināts, ka ”ātro kredītu” izsniedzējus tomēr nav nepieciešams pielīdzināt bankām:

”Pēc būtības viņi, protams, sniedz finanšu pakalpojumus, jo kreditēšana ir finanšu pakalpojums. Bet, kā arī skaidroja FKTK vadītājs, būtība finanšu pakalpojumu uzraudzībai ir tieši pretēja, noguldītāju aizsardzība šīm te stingrākajām finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības prasībām. Prasības, kas attiecas uz kreditētājiem, ir noteiktas patērētāju likumā un arī šī te uzraudzība būtu vispareizāk [uzticama] Patērētāju tiesību aizsardzības centram.”

  Nebanku kreditētāji gan iebilst, uzsverot, ka PTAC  netiek galā ar nelegālajiem kreditētājiem. Centra vadītājai gan ir cits viedoklis

“Es domāju, ka galvenā vēlme ir saistīta ar to, lai netiktu pieņemti grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kur tiktu ierobežota gada procentu likme. Mūsu skatījumā šie kredīti ir ļoti dārgi, tie tiek izsniegti ļoti augsta riska kredītņēmējiem, un te var iestāties sociālekonomiskas sekas. Viņiem kā komersantiem šī norma biedē, tāpēc viņi veic dažādas darbības, lai novērstu uzmanību no paša galvenā, ka tiek ierobežota gada procentu likme,” uzskata PTAC vadītāja Baiba Vītoliņa.  

Neapmierinātību par šādu regulējumu neslēpj arī kreditētāji.

“Attiecībā uz konkrēto EM piedāvājumu, tas nevis būtiski ierobežo pakalpojuma cenu, bet gan termiņus uz kādu iespējams šos kredītus izsniegt. Tas nozīmē, ka kredītu uz 30 dienām izsniegt nevarēs, bet tas nemaina, ka pieprasījums ir.  Jautājums, kur viņi radīs piedāvājumu. Mēs ceram, ka deputāti šo jautājumu vērtēs,” pauda  Nebanku kreditētāju pārstāve Baiba Fromane.

Tikmēr Tautsaimniecības komisijas vadītājs ir pārliecināts, ka grozījumu virzība būs smaga.

“Kā jūs pārliecinājāties, diskusijas ir plašas, un vēl nākamajā sēdē deputāti nevarēs izšķirties – virzīt to vai nē. Iespējams, Ekonomikas ministrei pašai būs jānāk uz sēdi un viņi jāpārliecina,” prognozēja komisijas vadītājs Romāns Naudiņš. 

Izskatot deputātu iesniegtos priekšlikumus, Tautsaimniecības komisija daļēji atbalstīja deputāta Dzintara Zaķa ierosinājumu nebanku kreditētājiem turpmāk izsniegt licences uz neierobežotu laiku. Patlaban licences tiek izsniegtas tikai uz vienu gadu. Tāpat komisijas atbalstu guva deputāta Imanta Parādnieka priekšlikums aizliegt ātro kredītu izsniegšanu laika posmā no desmitiem vakarā līdz astoņiem no rīta. Par pārējiem priekšlikumiem, tostarp par nozares neapmierinātību izraisījušo ierosinājumu ierobežot aizdevumu procentu likmes un procentus par kavētiem maksājumiem, komisija vēl lems.

Jau vēstīts, ka grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā Saeimā iesniegti jau 2013. gada decembrī. 12.Saeima, lemjot par grozījumu pārņemšanu, likumprojektam noteica salīdzinoši garu priekšlikumu iesniegšanas termiņu - divus mēnešus. Kopumā iesniegti 20 priekšlikumi.

Iecere grozīt likumu, tajā nosakot stingrākus ierobežojumus ātro kredītu izsniegšanai, nozares uzņēmējos izraisījusi asu pretreakciju. Nebanku kredītdevēji brīdina, ka stingrāka kontrole liks daudziem pamest tirgu, bet patērētāju tiesību sargi uzstāj, ka kontrolei un ierobežojumiem jābūt vēl stingrākiem.

Latvijas Nebanku asociācijas apkopotā informācija liecina, ka 2014.gadā ātro kredītu veidā izsniegto aizdevumu kopapjoms ir sarucis teju par ceturto daļu. Galvenokārt tas tiek skaidrots ar to,ka nozares uzņēmumi jau ieviesuši stingrākas klientu maksātspējas pārbaudes. Turpretī Patērētāju tiesību aizsardzības centrā nenoliedz, ka pēdējā gada laikā situācija ir uzlabojusies, tomēr neesot pamata apgalvot, ka uzņēmēji uzlabojumus ieviesuši brīvprātīgi.

Saskaņā ar ”TNS” datiem, ”ātro kredītu” nozare vēl arvien ir viens no lielākajiem reklāmdevējiem Latvijā – 2014. gada pirmajā pusgadā Latvijas lielāko reklāmdevēju pirmajā desmitniekā ierindojušies divi šīs nozares komersanti – ”4 finance” un ”MCB Finance”. Nozarei netīkamie grozījumi varētu stāties spēkā no šā gada 1. jūlija. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt