“Grindeks” padomes priekšsēdētājs un lielākais akcionārs Lipmans tiesā bija atbildētājs par astoņus gadus seniem notikumiem. Pirms četriem gadiem Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) konstatēja, ka jau 2010. gadā Lipmanu ģimene kļuvusi par “Grindeks” vairākuma akcionāru un nav pildījusi Finanšu instrumentu tirgus likumu par obligāto akciju atpirkšanu. Viņiem uzlika par pienākumu šo piedāvājumu izteikt. Lipmans to pārsūdzēja, bet visās tiesu instancēs zaudēja.
Pirms galīgā tiesas sprieduma viņi nelielu akciju daļu pārdeva un juridiski vairs nebija 50% akciju turētāji.
Tobrīd “Grindeks” akciju cena finanšu tirgos vidēji bija seši eiro par akciju. Lipmaniem tās būtu bijis jāatpērk par 12,51 eiro. Līdz ar to visiem, kas pārdeva savas akcijas par zemāku summu, teorētiski ir radīti zaudējumi.
Mazākuma akcionārs Leonīds Mohovikovs vēlējās piedzīt viņam radītos zaudējumus, vēršoties tiesā.
Lipmana pārstāvis tiesā Mārtiņš Krieķis jau iepriekš pauda, ka mazākuma akcionāru prasība ir nepamatota un nav skaidrs, par kādiem zaudējumiem viņi runā. Prasītājs ir pārdevis savas akcijas par brīvi izvēlētu cenu citām personām, līdz ar ko zaudējot savas iespējamās prasījuma tiesības pret atbildētāju, skaidroja Rebenoks.
Paredzams, ka septembrī tiesai būs jāskata līdzīga prasība. Šajā gadījumā tiesā ir vērsusies valsts un prasība sasniedz vairākus miljonus eiro.
KONTEKSTS:
Latvijas valstij pieder 219 800 akcijas farmācijas uzņēmumā „Grindeks”, kas ir aptuveni 2,3% no kompānijas kapitāla. Akcijas nodotas apsaimniekošanā Privatizācijas aģentūrā.
2016.gada 26.septembrī valdība nolēma šīs akcijas pārdot izsolē, kas notiks 8.novembrī. Noteiktā minimālā cena ir 3,78 eiro par akciju, un par visu valstij piederošo paketi var iegūt vismaz 830 800 eiro.
Bet saskaņā ar Finanšu instrumentu likumu „Grindeks” vairākuma akcionāriem – Kirovam Lipmanam un viņa dēlam Filipam - pirms dažiem gadiem bija jāizsaka obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums mazākuma akcionāriem par vienas akcijas bilances vērtību, kura saskaņā ar 2014.gada bilanci sasniedza 11,31 eiro. Taču tas nenotika, un pārkāpumu atzina gan Finanšu un kapitāla tirgus komisija, gan Augstākā tiesa.
Ja toreiz Lipmana ģimene pildītu likuma prasības, valsts, piekrītot akciju pārdošanai, varētu iegūt 2,486 miljonus eiro jeb par 1,65 miljoniem eiro vairāk nekā minimālais ieguvums izsolē.
FKTK atzina, ka mazākuma akcionāriem ir tiesības piedzīt zaudējumus caur tiesu.
Arī valsts ir iespējamo zaudētāju vidū līdz ar Lipmanu ģimenes neizteikto obligāto atpirkuma piedāvājumu. 2016. gadā valsts iespējamie zaudējumi bija lēsti 1,65 miljonu eiro apmērā.
