Parlamentārietis vēlējās, lai šis ierosinājums stātos spēkā no 2023. gada.
„Ir nepieņemami audzēt un nogalināt dzīvniekus, lai ražotu modes izstrādājumus, pēc kuriem mūsdienās nav objektīvas nepieciešamības. Turklāt pētījumos ir noskaidrots, ka savvaļas sugu dzīvnieku audzēšana kažokādu ieguvei nav iespējama humānā veidā,” pauda Zariņš.
Taču Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvji iebilda pret šo ieceri, uzsverot ietekmi uz tautsaimniecību. Ja šādu priekšlikumu atbalstītu, tad daudzi cilvēki laukos zaudētu darbu, norādīja ZM.
Arī daudzi klātesošie deputātam pārmeta, ka priekšlikums iesniegts trešajam galīgajam lasījumam bez iepriekšējām diskusijām un vērtēja to kā mēģinājumu kavēt likumprojektu par aizliegumu cirka izrādēs izmantot savvaļas dzīvniekus.
Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis norādīja, ka ministrija šo ieceri neatbalsta. Šī esot ilgi pastāvējusi tautsaimniecības nozare, un nodrošina darba vietas tieši laukos.
„Ar šādu priekšlikumu mēs atstāsim bez iztikas līdzekļiem cilvēkus, kuri dzīvo lauku teritorijās. Es domāju, ka attiecībā uz šo priekšlikumu, ja te ir doma par labturības prasībām, piemēram, ir tad šīs labturības prasības iestrādātas atbilstoši tiem starptautiskajiem standartiem, kas šobrīd eksistē,” norādīja Arnītis.
Arī Nacionālās apvienības deputāts Ilmārs Latkovskis norādīja uz ietekmi uz tautsaimniecību. Viņš arī nosauca Zariņa priekšlikumu galīgajam lasījumam aizliegt audzēt savvaļas dzīvniekus kažokādu ieguvei par spēlēšanos ar uguni.
„Nu, nav nopietni trešajā lasījumā sākt diskusiju, kas varētu būt. Un tad jau man ir pretpriekšlikums virzīt šādu likumprojektu no jauna 1. lasījumā, un 3. lasījumos skatām, jo aizstāvji ir tam, ko jūs gribat virzīt, un beigās patiešām varētu izrādīties tāpat kā mēs esam tikuši ar cirku, ka pieņems arī,” sacīja Latkovskis.
Arī biedrība "Dzīvnieku brīvība" neatbalstīja šo priekšlikumu, jo tas nav izdiskutēts un ieceres atbalstīšana galīgajā lasījumā apdraud sabiedrības uzticību kvalitatīvam un pārskatāmam likumdošanas procesam.
"Jautājumā par kažokzvēru audzēšanu Latvijā mēs uzskatām, ka tam nebūtu jānotiek, taču nav pareizi, ka šādi priekšlikumi tiek virzīti uz likumprojekta izskatīšanu trešajā lasījumā," teica biedrības "Dzīvnieku brīvība" vadītājs Aivars Andersons.
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija nolēma nākamnedēļ turpināt skatīt likumprojektu par aizliegumu cirka izrādēs izmantot savvaļas dzīvniekus.
Jau ziņots, ka Saeima maija pirmajā pusē, skatot Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumus otrajā lasījumā, pretēji atbildīgās komisijas lēmumam tomēr atbalstīja aizliegumu cirka izrādēs izmantot savvaļas dzīvniekus.
Vienlaikus noraidīts deputātes Jūlijas Stepaņenko ("Saskaņa") ierosinājums atļaut cirka izrādēs izmantot nebrīvē dzimušus dzīvniekus.
Tagad Stepaņenko priekšlikumos uz trešo lasījumu grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā piedāvā paredzēt, ka savvaļas dzīvnieku aizliegts apmācīt un izmantot kā sporta, darba un atrakciju dzīvnieku, izrādīt to publiski kā atrakciju dzīvnieku, kā arī izmantot darbā, sacensībās, izstādēs, tirgos un izsolēs, izņemot Ministru kabineta noteikumos par labturību šim nolūkam atļautās dzīvnieku sugas. Tas nozīmētu ļaut noteikt dzīvnieku sugas, uz kurām aizliegums neattiektos.
Likuma grozījumi vēl jāskata Saeimas trešajā lasījumā. Plānots, ka likuma izmaiņas stāsies spēkā šā gada 1.jūlijā. Savukārt izmaiņas attiecībā uz Rīgas cirku būs spēkā no 2018.gada 1.janvāra.
