Sadaļas Sadaļas

«Nolikto atslēgu» princips neļaus ļaunprātīgi atteikties no īpašumiem

„Nolikto atslēgu” princips, pie kā šobrīd strādā Saeimā, sabiedrībā tiek nepareizi izprasts, tā šonedēļ teica Latvijas Kredītņēmēju asociācijas pārstāvis Aivars Rudi. Viņš uzskata, ka nolikto atslēgu principa pretinieki apzināti izplata maldinošus pretargumentus. Nolikto atslēgu princips neļaus cilvēkiem no kredīta atmaksas atteikties ļaunprātīgi, jo „atslēgu nolikšanai” būs nepieciešams tiesas lēmums. Turklāt, lai dzēstu parādsaistības, būs jāatsakās no visiem īpašumiem. 

Par tā dēvēto „nolikto atslēgu” principu pastāv dažādas bažas. Tā ieviešana dos signālu sabiedrībai, ka parādus var arī neatdot, un daudzi kredītņēmēji savus nu jau krietni mazāk vērtīgos īpašumus atdos bankām. Par nepamatotiem šos argumentus uzskata Latvijas Kredītņēmēju asociācijas pārstāvis Aivars Rudi.

Šādu likumu nevar pieņemt ar atpakaļejošu datumu, jo tas radīs tiešām diezgan neprognozējamas sekas, kas notiks tālāk,” norāda Rudi.

Rudi paskaidro, ka grozījumi Maksātnespējas likumā nestrādās tā, kā klasisks hipotekāro kredītu princips. Tāds Baltijā darbojas tikai bankā „Citadele” - kredīta ņēmējam nekas nav jāpaskaidro un atdot dzīvokli pret saistību dzēšanu var, kad vien vēlas. „Nolikto atslēgu” princips, par ko tagad lemj Saeima, darbosies tikai Maksātnespējas likuma ietvaros. Tātad - procesa uzsākšanai būs nepieciešams tiesas lēmums. Nolikt atslēgas un dzēst parādsaistības varēs tikai tie, kas patiešām nevar, nevis vienkārši negrib atdot kredītu.

„Nevis es negribu maksāt - kā Amerikā - to īpašumu es atdodu, bet man paliek vēl pieci. Latvijā tā nevar izdarīt. Tas nozīmē, ja cilvēks iet uz maksātnespēju, viņš tiešām zaudē visu savu mantu. Viņam nav mantas, bet viņam nav parādu. Un tā ir tā būtiskā atšķirība, ko diemžēl neviens īsti negrib atspoguļot. Mēs skaidri apzināmies, ka tas ir apzināti, jo, runāsim atklāti, tas ir Komercbanku asociācijas trumpis,” klāsts Rudi.

Galvenais ieguvums maksāt nespējīgiem cilvēkiem būs tas, ka maksātnespējas process no pieciem gadiem saruks līdz pusotram. Kredītņēmēju asociācijas pārstāvis uzsver, ka maksātnespējas princips fiziskām personām nemainīsies.

Viņš min piemēru, kurā aizņēmums bankā dzīvokļa iegādei ir 100 tūkstoši, bet izsolē dzīvokli pēc dažiem gadiem pārdod par 35, „Uzsākot maksātnespēju bankas atlikums - šie 65 tūkstoši - cilvēkam iet kopējā parādu saistībā. Tas nozīmē, ka pārējie parādi - komunālais parāds divi tūkstoši - tiek dalīti proporcionāli. Arī tas maksājums, ko cilvēks turpina maksāt tos divus vai trīs gadus, kas ir likumā, tāpat banka turpina saņemt šo naudu. Šis nolikto atslēgu princips nozīmē tikai vienu - pārdodot ieķīlāto dzīvokli, hipotekārais kreditors nevar prasīt atlikumu,” skaidro Rudi.

Tas nozīmē, ka cilvēks varēs nomaksāt lielāko daļu parādu citiem kreditoriem, arī komunālo maksājumu un nodokļu parādus. Likuma grozījumu autors, neatkarīgais deputāts Viktors Valainis stāsta, ka šobrīd Saeimā kredītņēmējiem vērojama lielāka aizstāvība nekā komercbankām. Banku pārstāvji brīdina, ka „nolikto atslēgu” princips mazinās kredītu pieejamību nākotnē. Bankām būs jānodrošinās pret lielāku zaudējumu iespēju, tāpēc kredīti būs dārgāki un pirmās iemaksas palielināsies.

„Tas ir blefs, jo, ja viena banka, esot vienīgā tirgū [kas piedāvā hipotekāro kredītu ar nolikto atslēgu principu], spēj piedāvāt šādu produktu ar 30% pirmo iemaksu, un pārējās bankas piedāvā parasto kredītu ar 20% pirmo iemaksu - šī starpība nav nemaz tik liela,” uzskata Valainis.

Viņš tomēr piekrīt, ka pirmā iemaksa varētu nedaudz celties, bet atgādina, ka „valsts jau ir pateikusi, ka palīdzēs cilvēkiem pirmā mājokļa iegādei”. Gan Valainis, gan Rudi uzskata, ka izmaiņas ļaus ievērojami vairāk cilvēkiem iziet maksātnespējas procesu un atgriezties ekonomikā.

Šobrīd fiziskas personas maksātnespējas procesā ir arī Ivo Krontāls.  „Būdams maksātnespējīgā persona, es varu oficiāli strādāt, maksāt valstij nodokļus. Es zinu, ka, ja man ir ieskaitīta alga, man neviens nevar to no konta noņemt, ka es pats veicu maksājumus administratoram katru mēnesi, pats veicu maksājumus kreditoriem pēc tiesas apstiprināta plāna. Es tiešām varu darboties kā pilntiesīgs cilvēks, nebaidoties, ka pēkšņi veikalā es nevarēšu ar karti samaksāt par maizi,” atzīst Krontāls.

Grozījumus Maksātnespējas likumā trešajā lasījumā Saeima varētu skatīt maijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt